Barikādēm - 30: Postenis Nr.1

                                                                                  


 

 

Demokrātiski ievelētā Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma Neatkarības Deklarāciju. Iesākās Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas process, kam pretojās Padomju Savienība. 1991. gada janvārī centrālā vara Maskavā uzsāka militāras akcijas, lai atjaunotu savu ietekmi Baltijā.  Naktī no 12. uz 13. janvāri Padomju armijas daļas un speciālo uzdevumu vienības uzbruka neapbruņotiem cilvēkiem pie Televīzijas torņa, radio, telegrāfa un Augstākās padomes ēkas Viļņā. Nogalināja 14 un ievainoja 110 civiliedzīvotājus. Latvijā par traģiskajiem notikumiem uzzināja 13. janvāra agrā rītā. Tajā pašā dienā Rīgā vairāk nekā 500 000 cilvēku piedalījās manifestācijā, izsakot atbalstu Lietuvai un apliecinot gatavību turpināt valsts neatkarības atgūšanas ceļu.

 

 

Vislatvijas manifestācija Daugavmalā Rīgā 1991. gada 13. janvārī

 

 

 

  

 

 

 

 

 

13. janvārī ap nozīmīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sākās barikāžu celtniecība, ielas bloķēja lieljaudas tehnika. Vecrīgu iekļāva aizsardzības loks, kuru veidoja 7 aizsardzības sektori. Tajos darbojās 44 posteņi. Postenis Nr.1 atradās pie Latvijas Kara muzeja. Tajā dežurēja vīri no Pāvilostas un tās apkārtnes. 

 

 

 

 

 

 

Vecrīgas barikāžu posteņu plāns (Barikāžu muzeja krājums)

 

 

Voldemāra Jaroņa zīmēts Vecrīgas barikāžu posteņu plāns Barikāžu muzeja krājums

 

 “To labsirdību, tautas pacēlumu

Nevar šodien ne izmērīt, ne svērt.

Ikvienu aicinājums sauc

To kopus pūrā bērt.”

Andris Latvietis no Pulvertorņa barikādēm. Rīgā, 1991. gada 23.,24. janvārī

Pāvilostas novadpētniecības muzeja krājums


 

Barikāžu postenis Nr. 1 – pie ugunskura. No kreisās: 1.- Uldis Ozoliņš,2.- Normunds Roze, 3.-Arnis Gedvards, 4.- Gunvaldis Enkuzēns, 5.- Ilgonis Vīgants, 6.- nezināms (Pāvilostas novadpētniecības muzeja krājums) 

 

 

 

  

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī

 

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī (Barikāžu muzeja krājums)

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī (Barikāžu muzeja krājums)


 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī (Pāvilostas novadpētniecības muzeja krājums)

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī (Barikāžu muzeja krājums)

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī. 1991. gada janvāris (Barikāžu muzeja krājuma foto)

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī. 1991. gada janvāris (Barikāžu muzeja krājuma foto)

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī. 1991. gada janvāris

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī. 1991. gada janvāris

 

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī. 1991. gada janvāris

 

 

No transportlīdzekļiem izveidotas barikādes pie Kara muzeja Smilšu ielas un Basteja bulvāra stūrī. 1991. gada janvāris

 

 

Barikādes Vaļņu ielā (Pāvilostas novadpētniecības muzeja krājums)



Barikādes Smilšu ielā

 

 

Barikādes Smilšu ielā 

 

 

 

   

 

 

  

 

 

   

 

 

 

 

 

  Rīgā arī barikāžu laikā bija cilvēku upuri. Pirmo speciālo uzdevumu vienība OMON nogalināja šoferi R. Mūrnieku pie Vecmīlgrāvja tilta 16. janvārī. 20. janvāra vakarā OMON kaujinieki ieņēma Iekšlietu ministriju, kuru tobrīd sargāja Bauskas milicijas darbinieki. Apšaudīja ne tikai ministrijas ēku, bet šāva arī Vecrīgas virzienā. Bojā gāja kinooperatori A. Slapiņš un G. Zvaigzne, milicijas darbinieki V. Gomonovičs un S. Konaņenko, skolnieks E. Riekstiņš. Ievainotos un nogalinātos vispirms ienesa Kara muzejā, kur tobrīd bija izveidots pirmās palīdzības punkts.

 

 

Kinooperators Andris Slapiņš

 

 

Lode, kura tika izšauta no Bastejkalna puses uz Jēkaba kazarmām

 

 

 

 

 

 

Jau no pirmās barikāžu dienas – 13. janvāra Latvijas Kara muzeja darbinieki uzsāka diennakts dežūras muzejā, dodot patvērumu, barojot un dzirdinot ar siltu tēju barikāžu aizstāvjus

 

Plakāts Jēkaba ielā 

 

 

 

   

 

 

   

 

 

   

 

 

 

  

 

Kara muzejā gatavo sviestmaizes barikāžu aizstāvjiem

 

 

 

Kara muzejā gatavo sviestmaizes barikāžu aizstāvjiem

 

 

Atpūtas brīdis dežūras laikā Kara muzejā

 

 

 

  

  

 

   

 

 

 

_________________________________

 

 

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts:
no trešdienas līdz svētdienai
10.00 - 17.00

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 16.45

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Raksti mums uz e-adresi
Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: