Ģenerālis Arturs Dannebergs

Ģenerālis Arturs Dannebergs (1891–1941)

  

 Ģenerālis Arturs Dannebergs

 Ģenerālis Arturs Dannebergs. 1930. gadu otrā puse

 

Arturs Dannebergs dzimis Ķoņu pagastā 1891. gada 17. februārī. 1914. gada janvārī iesaukts Krievijas armijas 3. Somijas artilērijas divizionā, kurā viņš dienēja līdz 1918.gadam, kad pēc lielinieku apvērsuma atvaļinājās no dienesta.

1919. gada 18. februārī A. Dannebergs iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, un drīz vien kļuva par jaunizveidotās 1. Valmieras baterijas komandieri. „Vidzemes artilērijas pulka vēsturē” par baterijas tapšanu raksta: „Vltn. A. Dannebergs tūliņ pēc pavēles saņemšanas stājās pie baterijas veidošanas un pirmā kārtā izmeklēja 1. Valmieras kājnieku pulkā veidojamajai baterijai karavīrus-artilēristus. Ar 1. Valmieras kājnieku pulka komandiera 20. marta pavēli, uz bateriju pārvietoja artilērijas virsleitnantus: Teodoru Skujenieku, Valdemāru Šēnfeldu un Lauziņu, kara laika ierēdni Kalēju, kā arī 83 instruktorus un kareivjus-artilēristus.”

 

Ģenerālis Arturs Dannebergs

Ziemeļlatvijas brigādes karavīri pie 76 mm krievu lielgabala. 1919. gada pavasaris

 

Pēc lielgabalu iegūšanas A. Danneberga komandētā 1. Valmieras baterija saņēma pavēli doties uz fronti. Baterijas pirmās ugunskristības 1919. gada 2. aprīlī aprakstītas „Vidzemes artilērijas pulka vēsturē”: „Ap plkst. 22.00 ienaidnieks uzbruka igauņiem Vosā. Baterijas komandieris virsleitnants A. Dannebergs saņēma no Valmieras pulka komandiera rīkojumu – nekavējoties nostādīt vienu lielgabalu pozīcijā un atklāt uz Vosei uzbrūkošo ienaidnieku uguni. Tūliņ arī lielgabalu novietoja pozīcijā aiz dzelzceļa, dienvidos no Apes, un no tā izšāva pirmās 15 granātas. Tumsas dēļ šaušanu izdarīja pēc kartes. Ienaidnieka uzbrukums Vosei tika apturēts. Šī bija baterijas pirmā kaujas šaušana. Tā atstāja uz Valmieras kājnieku pulka karavīriem labu iespaidu, jo viņi nu zināja, ka turpmākās kaujās tos pabalstīs pašu artilērija.

 

Ģenerālis Arturs Dannebergs

1. Valmieras kājnieku pulka baterija. 1919. gada 3. jūlijs

 

1919. gada jūlijā A. Dannebergu paaugstināja kapteiņa pakāpē un drīz pēc tam viņš uzsāka Vidzemes artilērijas pulka izveidi. Bermontiādes laikā kapteinis A. Dannebergs bija Rīgu sargājošās Dienvidu frontes artilērijas grupas komandieris. 1920. gada aprīlī A. Dannebergu par kaujas nopelniem paaugstināja pulkveža-leitnanta pakāpē.

1920. gada nogalē A. Dannebergu apbalvoja ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 282. par to, ka „1919. gada 10. oktobrī personiski vadīja lielgabala uzstādīšanu Daugavmalā, no tā tiešā tēmējumā apšaudīja tiltu galus Pārdaugavā un apklusināja tur esošos pretinieka ložmetējus un mīnmetējus.”, un 1927. gadā ar 2. šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 59. par to, ka „ar lielu uzņēmību saformēja 1. artilērijas pulku, visā bermontiešu uzbrukuma laikā varonīgi piedalījās Rīgas aizstāvēšanā, personiski vadīja artilērijas uguni un ievērojami sekmēja Torņakalna ieņemšanu, pēc tam arī Zemgales un Kurzemes atbrīvošanu.”

Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas marmora plāksne ar iegravētiem visu Vidzemes artilērijas pulka Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, t.sk. arī Arturs Dannebergs. Plāksni iesvētīja Vidzemes artilērijas pulka 10. gadu pastāvēšanas svinību laikā 1929. gadā.

  

Ģenerālis Arturs Dannebergs

 Marmora plāksne ar Vidzemes artilērijas pulka Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem

 

Turpmākajos gados A. Dannebergs dienēja Valmieras artilērijas pulkā un bija Artilērijas virsnieku kursu priekšnieks. Militārās zināšanas viņš papildināja Kara akadēmiskajos un Divīzijas komandieru kursos. 

 

Ģenerālis Arturs Dannebergs

 Artilērijas virsnieku kursos Rīgā. 1926.–1927. gads. Vidū kursu priekšnieks pulkvedis A. Dannebergs

 

1935. gadā A. Dannebergu paaugstināja ģenerāļa pakāpē un iecēla Artilērijas inspektora amatā.

  

Ģenerālis Arturs Dannebergs

 Artilērijas inspektors ģenerālis A. Dannebergs viesojas Krasta artilērijas pulkā. 1930. gadu beigas

 

1930. gadu beigās Latvijas armijā notika artilērijas modernizēšana. Vēsturnieks E. Andersons raksta, ka, „ģenerālis A. Dannebergs ieteica, visu kalibru artilēriju un zenītartilēriju pasūtināt Zviedrijas Bofors bruņošanas rūpnīcā. Šos lielgabalus viņš atzina par labākas kvalitātes ražojumu, ar lielāku trāpījumu garantiju, labāku navigācijas instrumentu ierīci un nesalīdzināmi lētākus par angļu daudz sliktākas kvalitātes lielgabaliem. ”

  

Ģenerālis Arturs Dannebergs

 Latvijas armijas virsnieki mācībās. 1930. gadu otra puse. 2. no labās ģenerālis A. Dannebergs

 

1940. gadā ģenerāli A. Dannebergu iecēla par Sarkanās armijas 24.teritoriālā strēlnieku korpusa artilērijas priekšnieku, un gada pēdējā dienā – 31.decembrī – viņam piešķīra ģenerālleitnanta pakāpi.

 

Ģenerālis Arturs Dannebergs

 Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa artilērijas priekšnieks ģenerālmajors A. Dannebergs. 1941. gads

 

1941. gada 9. maijā Maskavā A. Dannebergu apcietināja, un 1941. gada 18. jūlijā viņam piesprieda nāvessodu nošaujot. Nāvessodu izpildīja tā paša gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Savas militārās karjeras laikā ģenerālis A. Dannebergs apbalvots arī ar 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeņiem, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Francijas un Krievijas ordeņiem.

 

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Darba laiks svētkos
17.XI - 10.00 - 16.00
18.XI - 10.00 - 17.00
19.XI - SLĒGTS

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: