Mēneša eksponāts

Pulkveža Aleksandra Plensnera Latvijas armijas formastērps.

1992. gada sākumā Latvijas Kara muzeja krājumā tika nodoti materiāli par Latvijas armijas pulkvedi Aleksandru Plensneru. Vērtīgos priekšmetus muzejam uzdāvināja pulkveža meita Zigrīda Plensners, kura tos atveda no Zviedrijas. A.Plensners no 1950.gada līdz miršanas dienai – 1984.gadā – dzīvoja Zviedrijā. Dāvinājums muzejam bija ļoti liels ieguvums, it sevišķi 1992.gadā, kad muzejs, pēc atjaunošanas 1990.gadā, intensīvi veidoja jaunas ekspozīcijas un veica krājuma papildināšanu. Tā muzejs ieguva savu pirmo pilnu Latvijas armijas karavīra formas tērpu – svārkus, bikses, cepuri, jostas (auduma un ādas), akselbanti u.c.. Līdz ar formas tērpu muzejam uzdāvināja arī A. Plensnera apbalvojumus, kā arī krūšu nozīmes, fotogrāfijas, dokumentus.

Pašlaik muzeja ekspozīcijā „Latvijas Valsts aizsardzība 1920. – 1940. gads” apskatāmi pulkveža Aleksandra Plensnera formas tērps un ietērpa priekšmeti; t.sk., svārki, bikses, parādes akselbante, apbalvojumi un krūšu nozīmes:
Triju Zvaigžņu ordenis, 3.šķira;
Aizsargu Nopelnu krusts ar lenti;
Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīme;
Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa;
Atjaunošanas ordenis, 4.šķira. Polija;
Ērgļa ordenis, 3.šķira. Igaunija;
Šauļu zvaigzne. Lietuva;
Augstākās Karas skolas krūšu nozīme;
Cēsu rotas krūšu nozīme.

Pulkvedis Aleksandrs Plensners (25.04.1892 – 03.04.1984).

1. pasaules kara laikā 1915. gadā brīvprātīgi iestājās Aleksandra karaskolā, to pabeidza 1916.g. februārī. Dienēja 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, vēlāk pulkā. No 1917.g. aktīvi darbojās Latvju kareivju Nacionālajā savienībā. Pēc lielinieku apvērsuma Krievijā, A. Plensneru apcietināja uz īsu brīdi un vēlāk atbrīvoja.
1918.g. 21.novembrī kapteinis A. Plensners iestājās Pagaidu valdības dienestā un ieņēma dažādus amatus Apsardzības ministrijas Ģenerālštābā. 1919.g. jūlijā viņu ieceļ par Virspavēlnieka štāba Preses (kara cenzūras) nodaļas priekšnieku. Pēc Latvijas Atbrīvošanas cīņām A. Plensners bijis gan laikraksta “Latvijas Kareivis” pielikumu redaktors, gan žurnāla “Aizsargs” redaktors. 1937.g. A. Plensneru ieceļ par kara aģentu Vācijā un Ungārijā. 1940.g. viņš atvaļinājās no dienesta un palika Vācijā. 1943.g. A. Plensneru iecēla par latviešu leģiona Ģenerālinspektora štāba priekšnieku. 2. pasaules kara laikā viņš komandēja latviešu leģiona 19. divīzijas 43. pulku. Pēc 2. pasaules kara A. Plensners atrodās bēgļu gaitās Vācijā, vēlāk devās uz Zviedriju.

 Pulkveža A. Pelnsnera formastērpu, jūs varat aplūkot Latvijas Kara muzeja 3. stāvā ekspozīcijā „Latvijas Valsts aizsardzība 1920. – 1940. gads”. Muzeja 9. zālē, Rīga, Smilšu iela 20. Pulvertornis.