Latvijas Centrālās Padomes memorands/ UNESCO programma „Pasaules atmiņa”
Drīzumā šī sadaļa tiks papildināta un pievienoti arī foto attēli .
UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā pēc dažādu nozaru ekspertu izvērtēšanas no 12 Latvijas institūciju un privātpersonu iesniegtajām nominācijām iekļautas četras, to starpā Latvijas Kara muzeja izvirzītais - Latvijas Centrālās Padomes Memorands.
„UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra galvenais mērķis ir apzināt Latvijas vēsturei nozīmīgus dokumentārā mantojuma meistardarbus, kā arī turpmāk ne tikai saglabāt tos, bet plašāk veicināt to atpazīstamību. Šajā – pirmajā reizē – tika pieteikts ļoti daudzveidīgs Latvijas dokumentārā mantojuma klāsts, un UNESCO LNK izsaka patiesu gandarījumu par Latvijas atmiņas institūciju un privātpersonu plašo interesi.
Latvijas Centrālās Padomes Memorands, 1944. gada 17. marts
1944. gada 17. martā sastādītais Latvijas Centrālās Padomes Memorands, kurā nozīmīgi Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību.
Latvijas Centrālo Padomi (turpmāk – LCP) izveidoja 1943. gada 13. augustā nacistiskās okupācijas laikā. To veidoja lielāko pirmskara Latvijas Republikas politisko partiju (Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Zemnieku savienība, Demokrātiskā centra un Latgales kristīgo zemnieku partija) pārstāvji ar profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā.
1944. gada martā K. Čakste un F. Cielēns izstrādāja LCP Memorandu, kuru parakstīja, neskatoties uz iespējamām vācu okupācijas iestāžu represijām, 189 Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki. Memorands bija aicinājums atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret draudošo atkārtotu padomju okupāciju. Memoranda sastādītāji uzsvēra, ka Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai ir pretlikumīga. Tajā pašā laikā tika noraidīta arī nacistiskās Vācijas okupācijas varas rīcība Latvijā. Par vienīgo iespējamo Latvijas iedzīvotāju interesēm atbilstošu risinājumu LCP uzskatīja Latvijas valsts likumīgās varas atjaunošanu, kura pārņemtu bruņotu cīņu pret Sarkano armiju. Zīmīga ir Memoranda parakstīšanas kārtība – sākot ar Paulu Kalniņu, pēdējās Latvijas Saeimas priekšsēdētāju, kurš tajā brīdi, atbilstoši spēkā esošajai Latvijas Satversmei, bija augstākais likumīgās valsts varas pārstāvis.
Dokuments ir nozīmīgākās politiskās pretošanās kustības - Latvijas Centrālās Padomes - politiskās platformas un tās atbalstītāju apliecinājums cīnīties par brīvu un neatkarīgu Latvijas Republiku, neskatoties uz divu okupācijas režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas, centieniem to iznīcināt. Šajā ziņā Latvijas liktenis ir līdzīgs ar citām Austrumeiropas valstīm, kuras 2. pasaules kara laikā piedzīvoja divus okupācijas režīmus. Vēl aizvien notiek mēģinājumi cīņu par savas valsts neatkarību pasniegt kā viena vai otra okupācijas režīma atbalstīšanu. LCP Memorands pierāda šādas pieejas nepamatotību.
Dokuments ir vienīgais apzinātais LCP Memoranda oriģināls. Memorandu sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja ar nolūku izvest no Latvijas un nodod Rietumu sabiedroto valdībām. Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi Memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19, dz. 5 (kara laikā nr. 16), zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna – Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams Memoranda parakstītāju vidū. Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai Memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labā saglabātības stāvoklī.
