Notikumi

9.g. t. pr.Kr. - Latvijas teritorijā uz dzīvi apmetas pirmie iedzīvotāji.

9. – 4.g.t. pr.Kr. – mezolīts (vidējais akmens laikmets) Latvijā.

4.g.t.pr.Kr. – neolīta (vēlā akmens laikmeta) sākums.

3.g.t.pr.Kr. – Latvijas teritorijā ienāk somugru izcelsmes ciltis

2.g.t.pr.Kr. -  Latvijas teritorijā ienāk baltu ciltis.

1.g.t.pr.Kr. – Latvijas teritorijā noslēdzas pāreja uz lopkopību un zemkopību.

1.g.t.pr.Kr.pirmā puse – Ziemeļkurzemē Gotlandes ieceļotāju kapi – „velna laivas” – akmeņu krājumi laivas formā

7.-1.gs.pr.Kr. - Parādās pirmie pilskalni (Klaņģukalns)

Ap 98.g. – Pirmās rakstītās ziņas par baltiem: romiešu vēsturnieks Tacits savā darbā  „De Germania” piemin aistu zemkopju cilti – domājams senprūšu senčus.

1.- 4.gs. – agrais dzelzs laikmets Latvijas teritorijā

2.-5.gs. – arheoloģiski identificējamas baltu ciltis – kurši, zemgaļi, sēļi, letgaļi.

5.-9.gs. – vidējais dzelzs laikmets Latvijas teritorijā

537.g. – Kasiodora vētuļu krājums „Variae” (stāsta par aistu sūtņu ierašanos pie austrumgotu karaļa Teodoriha Lielā)

Ap 551.g. – Jordana „Gotu vēsture” (pieminēti aisti)

Ap 650.-850.g. – skandināvu kolonijas Grobiņā

9.gs.– pirmie teritoriāli politiskie veidojumi Kursā

9.gs.pirmā puse – Einhards (miris 840.g.) saraksta franku karaļa Kārļa Lielā biogrāfiju, kurā norādīts, ka aisti dzīvo slāviem kaimiņos.

853.g. – kurši sakauj dāņu floti

854.g. – zviedru karaļa Olava karagājiens uz Kursu

Ap 876.g. – Rimberts saraksta Sv.Ansgara dzīves gājumu, kurā atrodamas vēsturiskas ziņas par Kursu.

9.-12.gs.-  vēlais dzelzs laikmets Latvijā

1106.g. – zemgaļi sakauj lielu Polockas kņaza armiju.

1116.g. – senkrievu hronikas „Izgājušo gadu stāsts” Silvestra redakcijā uzskaitītās Austrumbaltijā dzīvojošās ciltis.

12.gs. otra puse – vācu un gotlandiešu tirgotāji sāk regulāri apmeklēt Daugavas grīvu.

1171.vai 1172.g. – Romas pāvesta Aleksandra III bulla pielīdzina kristiešu cīņu pret pagāniem Baltijā krusta kariem Palestīnā.

Ap 1186.g.-  mūka Meinharda pirmā ierašanās Livonijā

1186.g. – nodibināta Ikšķiles bīskapija, mūks Meinhards iecelts par bīskapu.

1195.g. – Romas pāvests Celestīns III atļauj rīkot krusta karagājienu pret lībiešiem.

1198.g. – pie lībiešiem ar krusta karotājiem ierodas jaunieceltais bīskaps Bertolds, bet krīt jau pirmajā kaujā. Pirmo reizi rakstu avotos minēts Rīgas nosaukums.

1199.g. – darbību Livonijā sāk bīskaps Alberts.

1201.g. – bīskaps Alberts dibina Rīgas pilsētu lībiešu ciemā pie Daugavas grīvas.

1202.g. – dibināts Zobenbrāļu ordenis – Kristus kareivju brālība (Fratres militie Christi).

1209.g. – krustneši iebrūk Jersikā

1210.g. – kurši sakauj krustnešus Irbes jūras šaurumā un mēģina ieņemt Rīgu.

1212.g. – Autīnes letgaļu sacelšanās.

1228.g. – kuršu atkārtots uzbrukums Rīgai un Daugavgrīvas klosterim.

1236.g. – kaujā pie Saules (vieta nav precīzi identificēta) lietuviešu karaspēks Vīkinta vadībā sakauj Zobenbrāļu ordeni.

1237.g. – no Zobenbrāļu ordeņa paliekām izveido Livonijas ordeni kā Vācu (Teitoņu) ordeņa atzaru.

1243.g. – Romas pāvests Inocents IV izsludina krusta karu pret Livonijas iedzīvotājiem, kas sacēlušies pret krustnešiem.

1245.g. – Romas pāvests Inocents IV atkārtoti izsludina krusta karu pret Livonijas tautām.

1260.g. – Durbes kauja, kurā kurši un lietuvieši smagi sakauj krustnešu karaspēku.

1265.g. – Livonijas ordenis dibina Jelgavas (Mītavas) pili, lai nostiprinātos Zemgalē.

1267.g. – kurši padodas Livonijas ordenim.

1279.g. – kauja pie Aizkraukles, lietuviešu karaspēks sakauj Livonijas ordeni.

1282.g. – Rīga pievienojas Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienībai (Hanzai).

1287.g. – zemgaļi mēģina uzbrukt Rīgai, kauja pie Garozas.

1290.g. – zemgaļu zemju galīgā pakļaušana, liela daļa zemgaļu dodas trimdā uz Lietuvu.

1297.g. – sākas bruņota cīņa starp Rīgas pilsētu, Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapiju. Karš ar mainīgām sekmēm turpinās līdz 1330.g. ar Livonijas ordeņa uzvaru.

1367. – 1370.g. – Hanzas savienības karš ar Dāniju. Štrālzundas miers.

1419.g. – sanāk pirmais Livonijas landtāgs – zemes kungu un pilsētu pārstāvju sapulce.

1435.g. – Livonijas ordeņa sakāve pie Sventas (Lietuvā)

1444.-1448.g. – Livonijas ordeņa karš ar Novgorodu un Pleskavu. Kara beigās tiek noslēgts miers uz 25 gadiem.

1481.g. – Maskavas lielkņazs Ivans III nesekmīgi cenšas iekarot Livoniju.

1501. – 1502.g. – Livonijas ordenis piedalās Lietuvas pusē karā pret Krievu valsti.

1501.-1502.g. – Livonijas ordeņa mestrs Valters Pletenbergs sakauj krievu karaspēku un atvaira iebrukumu Livonijā.

1507.g. – Vidzemes landtāgs pieņem lēmumu par aizliegumu zemniekiem turēt ieročus.

1517.g. – Reformācijas sākums Livonijā.

1524.g. – „Svētbilžu grautiņi” Rīgas baznīcās.

1556.g. – Livonijas ordenis pieteic karu Rīgas arhibīskapam („Koadjutoru karš”)

1558.g.- sākas Livonijas karš.

1559.g. – Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskaps noslēdz ar Lietuvu protektorāta līgumu.

1560.g. – Ērģemes kauja. Krievu karaspēks sakauj Livonijas ordeņa bruņotos spēkus.

1560.g. – Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers ieķīlā  Grobiņas novadu Prūsijas hercogam

1561.g. – Livonijas valstis beidz pastāvēt, Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskaps pakļaujas Polijas – Lietuvas karalim Sigismundas II Augustam, izveidojas Kurzemes un Zemgales hercogiste.

1562.g. – Dānijas hercoga Magnusa un Zviedrijas kara sākums Livonijā

1567.g. – Kurzemes landtāgs aizliedz zemniekiem turēt ieročus, medīt meža zvērus un tirgoties ar alu.

1583 g. – beidzas Livonijas karš. Tagadējā Vidzeme un Latgale nonāk Polijas – Lietuvas kontrolē. Sākas Polijas un Dānijas karš par „Piltenes mantojumu”.

1600.-1629.g. – poļu – zviedru karš.

1605.g.17.septembris – zviedru karaspēka sakāve Salaspils kaujā.

1626.g.7.janvāris – kauja pie Valles (Zemgalē). Zviedri sakauj poļus.

1629.g. – Altmarkas pamiers, saskaņā ar kuru Vidzeme nonāk Zviedrijas pakļautībā.

1642.-1682.g. – hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laiks Kurzemes un Zemgales hercogistē.

1656.-1660.g. – Pirmais Ziemeļu karš  (Krievu valsts – Zviedrijas karš)

1656.g. – Krievu karaspēks ieņem Daugavpili, kas paliek krievu varā līdz 1657.g.

1656.g. augusts – oktobris – krievu cars Aleksejs Mihailovičs aplenc Rīgu.

1657.g.19.jūnijs – kauja pie Valkas. Zviedru armija sakauj krievu karaspēku.

1658.g. – zviedru karaspēks iebrūk Kurzemē un Zemgalē.

1660.g. – Olivas miera līgums, pēc kura Polija par labu Zviedrijai atsakās no pretenzijām uz Vidzemi.

1661.g. – Kerdes (Kardisas) miera līgums starp Krievu valsti un Zviedriju, pēc kura Krievu valsts atsakās no visiem iekarojumiem Vidzemē.

1700.-1721.g. – Ziemeļu karš.

1701.g.9.jūnijs – Spilves pļavās pie Rīgas zviedri sakauj sakšu karaspēku.

1705.g.16.jūlijs – Mūrmuižas kauja. Zviedru karaspēks sakauj krievu armiju.

1710.g. – Rīgas kapitulācija krievu cara Pētera I armijai.

1721.g. – Nīštates miera līgums, pēc kura Vidzeme nonāk Krievijas impērijas sastāvā.

1772.g. – Polijas pirmā dalīšana, pēc kuras Latgali iekļauj Krievijā.

1795.g. – Kurzemes un Zemgales hercogisti pievieno Krievijas impērijai.

1802.g. – Kauguru nemieri.

1812.g. – Latvijas teritorijā ienāk Napoleona armijas sastāvā esošās prūšu karaspēka vienības.

1817.g. – Kurzemes zemnieku brīvlaišana.

1819.g. – Vidzemes zemnieku brīvlaišana.

1822.g. – iznāk pirmais latviešu nedēļas laikraksts „Latviešu avīzes”

1861.g. – dzimtbūšanas atcelšana Latgalē.

1860.- 70.gadi – reformēta Krievijas armijas komplektēšanas kārtība. Rekrūšu ņemšanu aizstāj ar vispārējo karaklausību, par virsniekiem var kļūt visu kārtu un tautību pārstāvji. Latvieši lielā skaitā sāk stāties Krievijas armijas junkurskolās.

1865.g. – pagastu pašpārvaldes.

1865.-1904.g.- Latgalē latīņu burtu drukas aizliegums.

1873.g. – Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki.

1885.g. – Krievijas valdība Latvijas teritorijā sāk intensīvu pārkrievošanas politiku.

1887.g. – visās tautskolās Latvijas teritorijā par mācību valodu tiek ievesta krievu valoda.

1899.g. – Rīgas dumpis

1904.g. – dibināta pirmā latviešu politiskā partija – Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

1905.-1907.g.revolūcija.

1914.g. 1.augusts – sākas 1.pasaules karš

1915.g. aprīlis – I un II Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljonu kaujas pie Jelgavas.

1915.g.jūlijs – dibinās latviešu strēlnieku bataljoni

1915.g.vasara – frontes līnija nostabilizējas gar Daugavu. Kurzemi un daļu Zemgales ieņēmis vācu karspēks.

1915.g.augustā – Pēterburgā dibinās latviešu Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja.

1915.g.oktobrī – pirmās latviešu strēlnieku cīņas pie Misas upes, Rīgas jūrmalā.

1916.g.aprīlis – oktobris – latviešu strēlnieku cīņas Nāves salā.

1916.gada decembris – 1917.g.janvāris – Ziemassvētku kaujas un Janvāra kaujas.

1917.g.februāris – Krievijā notiek revolūcija, gāzts cars Nikolajs II, monarhijas beigas.

1917.g. augusts– kaujas pie Mazās Juglas.

1917.g.septembris – vācu karaspēks ieņem Rīgu.

1917.g.oktobris – vācu karaspēka neieņemtajā Latvijas teritorijā nostiprinās padomju vara.

1917.g.oktobris – Valkā dibinās Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, lielāko latviešu pilsonisko politisko spēku organizācija, kas par savu mērķi stāda neatkarīgas valsts izveidošanu. Šajā pašā laikā Vācijas karaspēka okupētājā Rīgā nodibinās „Demokrātiskais bloks”- latviešu politiķu organizācija, kas par savu mērķi izvirza neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu.

1918.g.sākums – visu Latvijas teritoriju ieņem Vācijas armija.

1918.g.17.novembris – Rīgā izveidojas Latvijas Tautas padome.

1918.g.18.novembris – Rīgā tiek proklamēta Latvijas Republika.

1918.g.22.novembris – izveido Apsardzības ministriju.

1918.g. 7.decembris – Latvijas Pagaidu valdības līgums ar Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto Latvijā A.Vinnigu par Landesvēra dibināšanu.

1918.g.beigas – sākas Krievijas Sarkanās armijas uzbrukums Latvijas teritorijā.

1919.g.3.janvāris – Pagaidu valdība atstāj Rīgu.

1919.g.5.janvāris – Jelgavā dibinās Atsevišķais latviešu bataljons O.Kalpaka vadībā – pirmā lielākā Latvijas bruņoto spēku vienība.

1919.g.16.janvāris – kauja pie Lielauces – pirmā O.Kalpaka bataljona kauja ar lieliniekiem.

1919.g.22.janvāris – kauja pie Skrundas.

1919.g.februāris – sāk dibināties latviešu karaspēka vienības Igaunijas teritorijā, kas apvienojās Ziemeļlatvijas brigādē pulkveža J.Zemitāna vadībā.

1919.g. 6.marts – nejaušā sadursmē pie „Airītēm” krīt O.Kalpaks

1919.g. 16.aprīlis – provācisko spēku inspirētais valsts apvērsums Liepājā.

1919.g.22.maijs – Rīgas atbrīvošana no lieliniekiem.

1919.g. 5.-22.jūnijs – Cēsu kaujas. Apvienotie Igaunijas un Latvijas spēki sakauj Baltijas Landesvēra vācu daļas un Dzelzsdivīziju.

1919.g. 3.jūlijs – Strazdumuižās pamiers.

1919.g.10.jūlijs – apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi izveidota Latvijas armija.

1919.g. rudens – Jelgavā formējas krievu un vācu monarhistu atbalstītā Rietumu brīvprātīgo armija P.Bermonta vadībā

1919.g. 8.oktobris – P.Bermonta armija sāk uzbrukumu Rīgai nolūkā gāzt Latvijas Pagaidu valdību.

1919.g.11.novembris – Latvijas armija padzen bermontiešus no Rīgas.

1919.g. 30.novembris – Latvijas teritorija atbrīvota no P.Bermonta armijas.

1920.g.3.janvāris – Latvijas un Polijas karaspēks sāk kopēju uzbrukumu pret lieliniekiem Latgalē.

1920.g.11.janvāris – Maskavā sākas slepenas pamiera sarunas ar Padomju Krieviju.

1920.g. 1.februāris – visa Latvijas teritorija atbrīvota no ienaidniekiem.

1920.g.februāris – sākas miera sarunas ar Padomju Krieviju.

1920.g. 1.maijs – sāk darbu Latvijas Republikas Satversmes sapulce.

1920.g. 11.augusts – Rīgā Latvija un Padomju Krievija noslēdz miera līgumu. Padomju Krievija atzīst Latvijas neatkarību uz mūžīgiem laikiem.

1921.g. aprīlis – Latvijas armija pāriet uz miera laika štatu.

1922.g. – ievēl pirmo Latvijas Republikas Saeimu un pirmo Latvijas prezidentu J.Čaksti.

1934.g.15.maijs – notiek K.Ulmaņa vadītais valsts apvērsums, visas politiskās partijas aizliegtas, Saeima atlaista.

1939.g.23.augusts – „Molotova – Rībentropa” pakts, Vācija un PSRS vienojas par Austrumeiropas sadalīšanu „ietekmes sfērās”, Baltijas valstu un Polijas likvidēšanu.

1939.g.1.septembris – Ar Vācijas uzbrukumu Polijai Eiropā sākas 2.Pasaules karš.

1939.g.17.septembris – PSRS uzbrūk Polijai.

1939.g.5.oktobris – PSRS piespiež Latviju parakstīt t.s.”bāzu līgumu”, pēc kura Latvijā ierīkotas padomju karabāzes ar 25 000 vīru lielu Sarkanarmijas  kontingentu.

1939.g.novembris – 1940.g.marts – PSRS agresija pret Somiju

1940.g.17.jūnijs – Latviju okupē PSRS karaspēks.

1940.g. 21.jūlijs – Maskavas kontrolētā jaunievēlētā Latvijas t.s.”Tautas Saeima” pretlikumīgi vēlmi pievienoties PSRS.

1940.g.5.augusts – PSRS anektē Latviju, tās teritoriju pievienojot sev.

1941.g. 14.jūnijs – desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju izsūtīti uz Sibīriju.

1941.g.22.jūnijs – Vācija uzbrūk Padomju Savienībai, 2.Pasaules kara darbības sākums Latvijas teritorijā.

1941.g.jūlijs – visu Latvijas teritoriju okupē Vācijas karaspēks.

1943.g.15.februāris – Ā.Hitlera pavēle par latviešu „brīvprātīgo” leģiona dibināšanu Vācijas armijas sastāvā.

1944.g. vasara – sākas kaujas Latvijas teritorijā, Latgali ieņem PSRS karaspēks.

1944.g oktobris – 1945.g.aprīlis – kaujas „Kurzemes katlā”

1945.g. 8.-9.maijs – Vācijas karaspēks Kurzemē kapitulē un visa Latvijas teritorija nonāk otrreizējā PSRS okupācijā.

1944.-1956.g. – nacionālo partizānu bruņotā pretošanās PSRS okupācijas karaspēkam.

1949.g. 25.marts – otrā lielā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju.

1959.g. – apspiests nacionāli domājošo Latvijas Komunistiskās partijas darbinieku mēģinājumi ierobežot migrāciju no PSRS un Latvijas pārkrievošanu. Latvijā sākas politiskās stagnācijas posms.

1987.g. 14.jūnijs – cilvēktiesību aizstāvju grupa „Helsinki – 86” piemin deportācijas upurus ar Ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa Rīgā – sākās tautas atmoda.

1988.g.7.-8.oktobris – Latvijas Tautas frontes dibināšana.

1989.g. 18.novembris – Rīgā Daugavmalā notiek manifestācija „Par neatkarīgu Latviju”, kurā piedalās pusmiljons cilvēku.

1990.g.18.marts – LPSR Augstākās padomes vēlēšanas uzvar Latvijas Tautas fronte.

1990.g. 4.maijs – LPSR Augstākā padome pieņem „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”

1991.g.janvāris – barikādes Vecrīgā.

1991.g.3.marts – notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā lielākā daļa nobalso par neatkarīgu un demokrātisku Latviju.

1991.g.19.-21.augusts – valsts apvērsuma mēģinājums PSRS.

1991.g.21.augusts – Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu – valsts neatkarību atjauno pilnā mērā.

1991.g.11.septembris – Latviju uzņem Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē (EDSO)

1991.g.18.septembris – Latvija kļūst par Apvienoto Nāciju Organizācijas pilntiesīgu locekli.

1991.g.13.novembris – pieņem likumu par Aizsardzības ministrijas izveidošanu.

1992.g.1.februāris – PSRS un Latvijas Republikas valsts delegāciju līmenī panāk vienošanos par Krievijas karaspēka izvešanas uzsākšanu.

1992.g.19.marts – sākas Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas.

1992.g.1.aprīlis – sākas iesaukums Latvijas Republikas aizsardzības spēkos.

1994.g. – Krievijas karaspēks izvests no Latvijas, Krievijas kontrolē paliek tikai Skrundas radiolokācijas stacija, kuru likvidē 1998.g.

1995.g.10.februārī – Latvija uzņemta Eiropas Padomē.

2004.g.29.aprīlis – Latvija uzņemta NATO

2004.g.1.maijs – Latvija uzņemtā Eiropas Savienībā.

2006.g.aprīlis – maijs – Rīgā notiek Pasaules čempionāts hokejā.

2006.g.novembris – Rīgā notiek NATO valstu vadītāju tikšanās „Rīgas samits”.