Kara muzeja krājumu papildina fotogrāfa Nikolaja Uldriķa fotonegatīvu kolekcija
Latvijas Kara muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu - Latviešu leģiona 1. kājnieku pulka štāba virsseržanta un fotogrāfa Nikolaja Uldriķa fotonegatīvu kolekciju. To muzejam dāvinājusi Daugavas Vanagu Centrālā valde.
Šī kolekcija, kas līdz šim bijusi Daugavas Vanagu Latviešu leģiona arhīva sastāvdaļa, kopumā ietver vairāk nekā 850 fotonegatīvu vienības. Tā sniedz vērtīgu vizuālo un saturisko materiālu par Latviešu kārtības dienesta (policijas bataljonu) un Latviešu leģiona formēšanu, darbību un kaujām Krievijā, Latvijā un Vācijā Otrā pasaules kara laikā.
Latviešu leģiona 2. brigādes 1. kājnieku pulka štāba karavīri pie bunkura Volhovas frontes sektorā. Priekšplānā – štāba virsseržants un fotogrāfs Nikolajs Uldriķis. Krievija, 1943. gada vasara
Fotoliecībās atainota kārtības dienesta štāba darbība un personāls, atsevišķu bataljonu darbība Ļeņingradas frontes sektorā, organizācijas “Tautas palīdzība” dāvanu nogādāšana latviešu karavīriem frontē u. c. Lielākā kolekcijas daļa stāsta par Latviešu leģiona vēsturi no formēšanas 1943. gada februārī līdz kaujām Veļikajas upes pozīcijās 1944. gada pavasarī. Redzami gan leģiona dibināšanas un 15. divīzijas formēšanas notikumi Latvijā, gan karavīru došanās uz Austrumu fronti un kaujas pret Sarkano armiju.
Organizācijas “Tautas palīdzība” sagādāto dāvanu nogādāšana 19. Latgales kārtības dienesta bataljona karavīriem Ļeņingradas frontes sektorā. Krievija, 1942. gada decembris
Īpaši vērtīgas ir liecības par leģiona 2. brigādes (no 1944. gada – 19. divīzijas) darbību Volhovas frontes sektorā Krievijā 1943. gada vasarā un rudenī. Šajās fotogrāfijās spilgti atainota karavīru sadzīve, kaujas, apbalvošana, atpūtas brīži un citi notikumi.
Fotogrāfijās atspoguļota arī Latviešu leģiona slimnīcas darbība Latvijā un Vācijā, latviešu frontes teātris, Rīgas un citu pilsētu skati, militārpersonas un civilpersonas darbā un sadzīvē, kā arī daudzi citi aspekti par vācu okupācijas laiku.
“Alkazāra” kaujās kritušo karavīru apbedīšana Volhovas frontes sektorā. Krievija, 1943. g. septembris. Vidū priekšplānā - Latviešu leģiona 2. brigādes 1. kājnieku pulka komandieris pulkvedis Voldemārs Veiss
Nikolajs Uldriķis dzimis 1910. gadā Cēsīs. Pabeidzis Cēsu pamatskolu, 30. gados bijis pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs. Izgājis obligāto militāro dienestu Latvijas armijā, pēc tam dienējis virsdienestā kā armijas štāba rakstvedis kaprāļa dienesta pakāpe. 1941. gada jūlijā kļuvis par Rīgas pašaizsardzības dienesta (vēlāk – kārtības dienesta) štāba rakstvedi. 1942. gada oktobrī iecelts par kārtības dienesta sakaru virsnieku pie kārtības policijas komandiera Latvijā štāba. 1943. gada aprīlī mobilizēts Latviešu leģionā, iecelts par 2. brigādes 1. kājnieku pulka štāba virsseržantu. 1944. gada pavasarī ievainots; pēc izārstēšanās iesaistīts Latviešu leģiona slimnīcas darbā Latvijā un Vācijā. Pēc Vācijas kapitulācijas dzīvojis ASV okupācijas zonā Vācijā, dienējis ASV armijas militārā darba dienestā. Miris 1971. gadā, apbedīts Etlingenē, Rietumvācijā.
Latviešu leģiona 2. brigādes 1. kājnieku pulka štāba virsseržants un fotogrāfs Nikolajs Uldriķis Rīgas Brāļu kapos. 1944. gada aprīlis
Latvijas Kara muzejs izsaka pateicību Daugavas Vanagu organizācijai par šo vērtīgo dāvinājumu. Muzejs ir viena no lielākajām Latvijas militāri politiskās vēstures liecību krātuvēm, kas ne tikai izstāda un eksponē, bet arī saglabā šīs liecības nākamajām paaudzēm. Nikolaja Uldriķa fotonegatīvu kolekcija vizuāli un saturiski bagātina muzeja krājumu, dodot iespēju uzlabot līdzšinējās zināšanas par kara laika notikumiem, latviešu karavīriem un to likteņiem. Kolekcija pēc zinātniskas izpētes un muzeoloģiskas apstrādes būs pieejama vēstures pētniekiem un citiem interesentiem.
Virsraksta attēls: Latviešu leģionāri Veļikajas upes pozīcijās. Krievija, 1944. gada februāris-marts