Velobrauciens pa Cēsu kauju piemiņas vietām

 

 

 

2019.gada jūlijā grupa Latvijas Kara muzeja darbinieku devās velobraucienā pa Cēsu kauju piemiņas vietām. Kaujas, kurās igauņu un latviešu apvienotie spēki Cēsīs un to apkārtnē sakāva Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas karaspēku, notika pirms 100 gadiem - 1919. gada 6. - 23. jūnijā, ar pamieru no 9.-18. jūnijam. Velobrauciena dalībnieki apmeklēja kaujām veltītos pieminekļus, apbedījumus, dabas un cilvēka radītos objektus, kopumā vienā dienā nobraucot vairāk nekā 50 kilometrus. Foto galerijā apskatāma daļa no apmeklētajām vietām.

Cēsu kauju piemiņas vietas mūsdienās

 

 

Rožu laukums Cēsīs. 1919. gada 3. jūnijā Rožu laukumā ieradās Baltijas landesvēra trieciengrupa Heinriha Manteifeļa vadībā, kur sastapa tur jau izvietoto Igaunijas armijas Alūksnes grupas štābu latviešu virsnieka Voldemāra Ozola vadībā. Landesvēra trieciengrupa piekrita atstāt Cēsis tikai pēc patšauteņu izvietošanas apkārtējo ēku jumtu logos.

 

 

 

 

Bijusī Baltijas viesnīca Cēsīs (pa kreisi). Cēsu kauju sākumā šeit atradās 2. Cēsu kājnieku pulka štābs, bet pēc Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas 6. jūnija uzbrukuma šajā ēkā ar sabiedroto līdzdalību notika pamiera sarunas starp abām karojošajām pusēm.

 

 

 

Piemineklis 2. Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rotai Cēsīs. Piemineklis pirmoreiz atklāts 1938. gadā un atradās pie pilsētas valdes nama Palasta ielā. Autori - E. Āboltiņš un J. Zibens. Padomju varas gados tas demontēts, bet mūsdienās redzamais atklāts 1992. gadā un atrodams Bērzaines ielā netālu no Palasta ielas. Autori - M. Baltiņa un I. Timermanis. 1919. gada 6. jūnijā dienvidos no Cēsīm starp Līvu pagastnamu un mācītājmuižu Skolnieku rota piedzīvoja kaujas ugunskristības.

 

 

 

 

Piemineklis “Latvijas Neatkarības cīnītājiem, 1915-1920” Lejas kapos Cēsīs. Autori - A. Julla un A. Sproģis. Piemineklis atklāts 1927. gadā, bet padomju gados tas nopietni cietis. 1991. un 2012. gadā veikta tā atjaunošana. Kapos apglabāts 21 Neatkarības karā kritušais Latvijas armijas karavīrs.

 

 

 

 

Dzelzceļa tilts pār Raunas upi. Pēc atkāpšanās no Cēsīm, Ziemeļlatvijas brigādes vienības izvietojās aiz Raunas upes, kur tās nomainīja Igaunijas armijas daļas. Ikoniskā fotogrāfija ar dzelzceļa tiltu pār Raunas upi un igauņu bruņuvilcienu uz tā kļuva par Cēsu kauju simbolu.

 

 

 

 

Piemiņas akmens 110 igauņu un 44 latviešu karavīru godināšanai Raunas upes labajā krastā, netālu no autoceļa tilta. Piemineklis atklāts 2004. gadā. Autori - M. Niklass un V. Koltovs.

 

 

 

 

Vaives dzirnavas. 1919. gada 21. jūnijā no šīs vietas uzbrukumu 2. Cēsu kājnieku pulka un igauņu 3. kājnieku pulka pozīcijām sāka Baltijas landesvēra Malmēdes grupa, kurai vienīgajai izdevās pārraut fronti un izvirzīties dziļāk pretinieka teritorijā, ieņemot Skangaļu un Startu muižas 25 km uz ziemeļaustrumiem no Cēsīm.

 

 

 

 

Pēc Neatkarības kara Vaives dzirnavas ar tām pieguļošām ēkām tika piešķirtas 2. Cēsu pulka komandierim pulkvedim-leitnantam Krišjānim Berķim. Šobrīd daļa ēku vairs netiek izmantotas.

 

 

 

 

Lodes stacija, kur Cēsu kauju izšķirošajās dienās atradās Igaunijas armijas bruņu vilciens un citas vienības. 21. jūnijā no Lodes stacijas apkārtnes bruņu vilciena atbalstītā uzbrukumā devās igauņu Kuperjanova partizānu vienība, vakarā atbrīvojot Liepas muižu.

 

 

 

 

Piemineklis “Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai” Priekuļu novada Liepā. Tēlnieks - A. Julla. Atklāts 1935. gadā. Padomju varas gados piemineklis saglabāja savu veidolu, kaut tika iznīcinātas bronzas plāksnes ar uzrakstiem un nodarīti citi bojājumi. Pēc neatkarības atjaunošanas uzliktas jaunas plāksnes. Pieminekļa pamatnes labajā pusē lasāmas dzejnieka Eduarda Zvārguļa rindas “Latviet, tev Tēvzemes brīvību varoņi sniedza kā balvu, kad šai vietai tuvojies tu, zemu liec savu galvu.” Kreisajā pusē: “Igauņi! Piemiņa jums: talkā nācāt mums.”

 

 

 

 

Skangaļu muiža, kuras tiešā tuvumā norisinājās Cēsu kauju izšķirošās cīņas. 1919. gada 22. jūnijā igauņu “Kalevlaste Maleva” bataljons izvērsās uzbrukumam un kopā ar citām latviešu un igauņu vienībām piespieda vācu vienības atkāpties. 23. jūnija rītā Igaunijas 6. kājnieku pulks iegāja Cēsīs.

 

 

 

 

2019. gada 22. jūnijā atklātais piemiņas akmens pie Skangaļu muižas. Tas veltīts Cēsu kaujās kritušajiem 58 igauņu “Kalevlaste Maleva” bataljona karavīriem.

 

 

 

 

Uzvaras piemineklis Cēsīs (saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli). Arhitekts - P. Kundziņš. Pirmo reizi atklāts 1924. gadā, bet 1951. gadā padomju vara to demontēja. Šobrīd apskatāmais piemineklis ar Igaunijas valdības atbalstu atklāts 1998. gadā.

 

 

 

 

 

 

Jānis Tomaševskis,

Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs

 

IETEIKT:
Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: