Admirāļa A. Keizerlinga mazdēls dāvina Kara muzejam vectēva apbalvojumu diplomus

 

                                                                       

 

2019. gada 9. augustā, Latvijas armijas Kara flotes simtgades svinību ietvaros, Latvijas Kara muzejs saņēma dāvinājumu – Latvijas kara flotes veidotāja, admirāļa Arčibalda Keizerlinga apbalvojumu diplomus. Unikālo dāvanu Latvijas Kara muzeja direktorei Aijai Fleijai pasniedza slavenā admirāļa mazdēls Andreass Rogals, kurš kopā ar ģimeni bija ieradies uz svinībām no Beļģijas. Ceremonija norisinājās uz  Jūras spēku štāba un apgādes kuģa A-53 "Virsaitis" klāja, īsi pēc tam, kad valsts augstākās amatpersonas un aicinātie viesi bija pieņēmuši militāro kuģu parādi Rīgas jūras līcī. Svinīgajā ceremonijā uz kuģa klāja piedalījās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Jūras spēku komandieris admirālis Ingus Vizulis un citi viesi.

 

 

(Foto: Latvijas armija)

 

Andreasa Rogala dāvinājums Latvijas kara muzejam sastāvēja no sešiem apbalvojumu diplomiem ar kuriem admirālis Arčibalds Keizerlings tika apbalvots 20. gadsimta 20. gados. To starpā: diploms par 3. šķiras Francijas Goda leģiona ordeņa piešķiršanu 1924. gada novembrī; diploms par 1. šķiras 3. pakāpes Igaunijas Brīvības krusta piešķiršanu 1925. gada aprīlī; diploms par 2. šķiras Somijas Baltās Rozes ordeņa piešķiršanu 1926. gada maijā; diploms par 1. šķiras Zviedrijas Šķēpa ordeņa piešķiršanu 1928. gada oktobrī; diploms par Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas piešķiršanu 1929. gada jūnijā un diploms par 1. šķiras Dānijas Danobroga ordeņa piešķiršanu 1930. gada augustā. Paši apbalvojumi diemžēl nav saglabājušies.

 

 

(Foto: Latvijas armija)

 

Arčibalda Keizerlinga loma lielā mērā ir nodefinēta uz admirālim veltītā piemiņas akmens Grobiņā: “Latvijas kara flotes izveidotājs”, tā ir iegravēts uz atjaunotā akmens. Par spīti skaļajam pieteikumam, Arčibalds Keizerlings patiesi bija viens no nozīmīgākajiem Latvijas Kara flotes pamatu veidotājiem. Jau 1920. gada 1. aprīlī Keizerlings tika iecelts par Latvijas Armijas virspavēlnieka štāba sevišķo uzdevumu virsnieku jūras lietās. Ņemot vērā Keizerlinga bagāto pieredzi, šis nozīmējums bija vairāk kā pašsaprotams. Ilgi pirms iestāšanās Latvijas armijā, Keizerlings piedalījās Krievu – japāņu karā 13. flotes ekipāžas sastāvā, komandēja zemūdeni “Feldmaršals grāfs Šeremetjevs” Krievijas Klusā okeāna flotē un bija eskadras mīnu kuģa kapteinis Krievijas Baltijas jūras flotē.  1921. gadā Keizerlingam piešķīra jūras kapteiņa dienesta pakāpi, bet 1924. gadā iecēla par jaunizveidotās Latvijas Jūras Krastu aizsardzības eskadras komandieri. Šo eskadru 1938. gadā pārdēvēja par Latvijas Kara floti.

 

 

Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris admirālis Arčibalds Keizerlings. 20. gadsimta 30. gadi

 

Uzreiz pēc izveidošanas Latvijas Jūras Krastu aizsardzības eskadras vienīgais karakuģis bija izremontētais, vācu Pirmā pasaules kara mīnu traleris “M-68”, ko 1922. gada 10. novembrī pārdēvēja par “Virsaiti”. Tomēr jau 1924. gada oktobrī Latvijas Kara ministrijas nozīmētā padome ar A. Keizerlingu priekšgalā parakstīja līgumu ar franču kuģubūves uzņēmumiem par divu zemūdeņu un divu mīnukuģu būvi. Kad jauno kuģu iepirkuma jautājums tika atrisināts Jūras Krastu aizsardzības eskadras komandiera štābam bija jāķeras pie pārējiem jūras spēku organizēšanas darbiem. Francijā topošajiem latviešu kuģiem bija jāiekārto bāzes, noliktavas, darbnīcas un citus infrastruktūras objektus. Jūras bāzēm bija nepieciešams kvalificēts un apmācīts personāls. Tāpat, dienestam uz jaunajiem kuģiem bija jāsagatavo kara jūrnieki, virsnieki un tehniskie speciālisti. Visbeidzot, topošie jūrnieki bija jānodrošina ar mācībām nepieciešamām ierīcēm un instrumentiem. To starpā arī ar samērā specifisku apmācību inventāru, piemēram, topošajām zemūdenēm vajadzēja uzbūvēt speciālu peldošu staciju torpēdu šaušanas apmācībām. Šos un daudzus citus organizēšanas darbus bija jāuzņemas Jūras Krastu aizsardzības eskadrai un tās komandiera, Arčibalda Keizerlinga štābam.

Speciālistu sagatavošana bija viens no nozīmīgākajiem Jūras Krastu aizsardzības eskadras uzdevumiem. Mācību komandējumos uz ārzemēm regulāri tika sūtīti eskadras virsnieki. Tāpat, vēl 1920. gada maijā, Armijas virspavēlnieka štāba Jūras daļas pārziņā sāka darboties kuģu mehāniķu kursi, kuros sagatavoja tvaika mašīnistus, elektriķus, motoristus un kurinātājus. 1925. gadā Jūras Krastu aizsardzības eskadra organizēja Flotes instruktoru skolu Liepājā. Tur tika apmācīti eskadrai nepieciešamie speciālisti – minieri, torpēdisti, elektriķi, artilēristi, radio telegrāfisti un motoristi. Pēc skolas apmeklēšanas 1925. gada oktobrī Keizerlings sniedza interviju laikrakstam “Latvijas kareivis”, kurā atzinīgi novērtējis jaunās mācību iestādes darbību : “Flotes instruktoru skolā mācības norit kārtīgi un kursanti izrāda lielu centību un interesi darbā. Skolā nodomāts ierīkot mazu darbnīcu praktiskai apmācībai, un vajadzīgos instrumentus un rīkus, domājams, izdosies dabūt lietošanā no Kara ostas darbnīcām.”

20. gadsimta pirmajā pusē jebkuras valsts flote bez saviem tiešajiem pienākumiem pildīja arī valsts reprezentācijas funkcijas. Vecas vācbaltiešu dzimtas pārstāvis, grāfs Arčibalds Keizerlings šo flotes funkciju apzinājās, iespējams, labāk kā jebkurš cits un līdzās mācību manevriem regulāri rīkoja reprezentējošas vizītes uz ārvalstīm. 1928. gadā, kad eskadras sastāvu bija papildinājuši visi Francijā pasūtītie karakuģi (zemūdenes “Ronis” un “Spīdola”; mīnu aizžogotājtraleri “Imanta” un “Viesturs”), eskadra pilnā sastāvā izbrauca uz Igauniju un Somiju. Šādas, ar mācībām apvienotas, reprezentatīvās ārvalstu vizītes Keizerlinga komandēšanas gados norisinājās itin bieži. Eskadra sekmīgi nesa Latvijas vārdu pasaulē un uzturēja stratēģiskas partnerattiecības ar Ziemeļeiropas kaimiņiem.

Pēc paaugstināšanas dienesta pakāpē 1927. gadā, Arčibalds Keizerlings kļuva par pirmo admirāli Latvijas vēsturē. Un lai arī pirmajam Latvijas admirālim nereti pārmeta ne visai perfektas latviešu valodas zināšanas, Keizerlings spoži pārvaldīja vairākas svešvalodas – angļu, franču, vācu un krievu. Valodu prasmes, diplomāta spējas, personīgā harizma un, iespējams, arī dižciltīgā izcelsme ļāva Keizerlingam izveidot plašus sakarus ar Eiropas valstu flotēm. Šos, veiksmīgi izveidotos diplomātiskos sakarus vislabāk atspoguļo Latvijas Jūras Krastu aizsardzības eskadras 10 gadu jubilejas svinības 1931. gada 12. jūnijā. Lielā mērā pateicoties grāfa Keizerlinga plašajiem sakariem, Latvijas jūras eskadru ieradās apsveikt 25 karakuģi un apmēram 10 000 jūrniecības pārstāvju no 8  Eiropas valstīm. Ceļot Latvijas valsts starptautisko prestižu un atpazīstamību, Latvijas Jūras Krastu aizsardzības eskadras svētki tika izvērsti par plašu starptautisku pasākumu.

Tomēr admirālim Keizerlingam bija arī nelabvēļi. 1931. gada augustā, pēc kopīgajiem Latvijas un Igaunijas flotes manevriem starp Sāmsalu un Igaunijas piekrasti, admirālis Keizerlings tika apvainots kontrabandas pieļaušanā savu jūrnieku vidū. Kamēr valsts prezidents atradās atvaļinājumā, viņa vietas izpildītājs, Saeimas priekšsēdētājs Dr. Pauls Kalniņš pieprasīja no admirāļa personīgu atbildību par jūrnieku spirta iepirkumiem Igaunijas brīvostās. Jūrniekiem tik ierastā prakse iepirkt preces ārvalstu brīvostās tika izmantota par ieganstu, lai panāktu Keizerlinga atstādināšanu no amata. 1931. gada 19. septembrī, četrdesmit deviņus gadus veco admirāli Keizerlingu pēc paša vēlēšanas priekšlaicīgi pensionēja no dienesta. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka Keizerlinga apsūdzībai un tai sekojošai atstādināšanai bija politisks raksturs.

 

 

 

 

Turpmākajos gados Arčibalds Keizerlings darbojās dažādos privātajos uzņēmumos un bija Rīgas Jahtkluba komodors. 1939. gada novembrī A. Keizerlings izceļoja uz Vāciju, bet Otrā pasaules kara laikā bija konsultants kuģu būves jautājumos. Admirālis grāfs Arčibalds Pēteris Teofils Keizerlings miris 1951. gada 15. decembrī Frankfurtē pie Mainas.

 

Marjus Zaļeckis,

Latvijas Kara muzeja vēsturnieks

 

IETEIKT:
Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: