Ģenerālis Jānis Balodis

Ģenerālis Jānis Balodis (1881–1965)

 

Ģenerālis Jānis Balodis

Ģenerālis Jānis Balodis 1920. gadi

 

Jānis Balodis dzimis 1881. gada 20. februārī Trikātas pagasta „Vēženiekos”. Pēc Trikātas draudzes skolas pabeigšanas 1898. gadā viņš brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, dienēja Kauņā 110. kājnieku pulkā. Pēc Viļņas junkurskolas beigšanas 1902. gadā J. Balodi paaugstināja par podporučiku un ieskaitīja 100. Ostrovas kājnieku pulkā. 1905. gadā viņš piedalījās Krievijas–Japānas karā, un, tam beidzoties, turpināja dienesta gaitas 106. Ufas kājnieku pulkā Viļņā.

1. pasaules kara laikā 1915. gada februārī pie Grodņas kapteini J. Balodi ievainoja, lazareti nepaspēja evakuēt un viņš nokļuva vācu gūstā. Pēc atgriešanās no gūsta J. Balodis 1918. gada 1. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un kļuva par Virsnieku rezerves rotas komandieri.

1919. gada 28. februārī par kaujas nopelniem kapteini J. Balodi paaugstināja pulkveža-leitnanta pakāpē. Pēc pulkveža Oskara Kalpaka nāves J. Balodi iecēla par 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri, un drīz pēc tam – 1919. gada 21. martā – viņam piešķīra pulkveža dienesta pakāpi.

 

Ģenerālis Jānis Balodis

Pulkvedis Jānis Balodis. 1919. gads

 

Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas 1919. gada 27. maijā pulkveža J. Baloža rakstītās vēstules Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim kopija, kurā viņš apliecina savu uzticību un lojalitāti viņa vadītajai valdībai.

 

Ģenerālis Jānis Balodis

Pulkveža Jāņa Baloža vēstule Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. 1919. gada 27. maijs.

 

Bermontiādes laikā 1919. gada 16. oktobrī pulkvedi J. Balodi iecēla par Latvijas armijas virspavēlnieku. 1920. gada 23. janvārī ar Tautas padomes vienbalsīgu lēmumu par varonību un kauju nopelniem Neatkarības karā J. Balodis saņēma ģenerāļa pakāpi, kļūstot par pirmo neatkarīgās Latvijas armijā ģenerāļa pakāpi ieguvušo karavīru.

 

Ģenerālis Jānis Balodis

Ģenerālis Jānis Balodis Ludzā. 1920. gada marts

 

1920. gada 11. novembrī ģenerālim J. Balodim piešķīra augstāko militāro atzinību Latvijā – 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 8 par to, ka „pieņemdams Latvijas armijas vadīšanu vienā no viskritiskākajiem brīžiem, galīgi satrieca pretinieka armijas.”.

 

Pēc Neatkarības kara beigām 1921. gada martā ģenerāli J. Balodi atbrīvoja no Latvijas armijas virspavēlnieka amata, sakarā ar tā likvidēšanu un armijas pāreju uz miera laika štatu sarakstu. 1921. gada jūlijā ģenerālis atvaļinājās no armijas.

 

Ģenerālis Jānis Balodis

Ģenerālis Jānis Balodis ar māti un māsu Mariju Trikātā. Ap 1923. gadu

 

Latviešu vēsturnieks Edgars Andersons savā darbā „Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture” par ģenerāli Jāni Balodi raksta: „Viņš ir gan slavināts un idealizēts, gan kritizēts. Daudzu laikabiedru liecībās viņš atklājas kā nacionāli apzinīgs un patriotisks cilvēks, kas allaž centies izvairīties no sarežģījumiem un intrigām. (..) Jaunākajos virsniekos dziļu iespaidu atstājis viņa tēvišķīgums. Pēc dabas viņš bijis vienotājs, ne skaldītājs, kas atklājās jau Latvijas Atbrīvošanas kara laikā, kad viņš spēja saliedēt dažādus elementus vienotā nacionālā armijā.”

 

Pēc militārās karjeras noslēguma ģenerālis J. Balodis iesaistījās politikā, kļūdams par Latvijas Republikas Saeimas deputātu no 1925. līdz 1934. gadam. 1925. gada 26. oktobrī viņu iecēla par Lāčplēša Kara ordeņa domes locekli.

  

Ģenerālis Jānis Balodis

Saeimas Kara lietu komisija. 1928.–1932. gads. 1. rindā 2. no labās ģenerālis Jānis Balodis

 

1927. gada 4. novembrī ģenerālis J. Balodis saņēma 1. un 2. šķiras Lāčplēša Kara ordeņus Nr. 7. un Nr. 44. 1. šķiras Lāčplēša Kara ordeni par to, ka „1920. gada janvārī, februārī un martā uz savu ierosmi, ar izturīgu varonību, trūcīgi apbruņotiem un skaitliskā ziņā mazākiem spēkiem nepārtrauktās kaujās satrieca un izdzina mums naidīgo Krievijas karaspēku no Latvijas robežām.”. Savukārt 2. šķiras Lāčplēša Kara ordeni par to, ka „1919. gada oktobrī un novembrī visai grūtos apstākļos, uz savu ierosmi, ar izturīgu varonību, trūcīgi apbruņotiem un skaitliskā ziņā mazākiem spēkiem salauza Pāvela Bermonta–Avalova karaspēku, to decembrī galīgi izdzīdams no Latvijas.”

 

Ģenerālis Jānis Balodis

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. 1930. gada 11. novembris. 1. rindā 7. no labās ģenerālis Jānis Balodis. Foto: K. Rake

 

No 1931. līdz 1940. gadam J. Balodis pildīja Kara ministra pienākumus. Latvijas Kara muzeja X gadagrāmatā lietuviešu un igauņu vēsturnieki Zenons Butkus un Magnuss Ilmjervs rakstā „Pārskats par PSRS Ģenerālštāba priekšnieka maršala Aleksandra Jegorova 1937. gada 15.–26. februāra vizīti Lietuvā, Latvijā un Igaunijā” publicējuši maršala A. Jegorova ziņojumu, kurā par ģenerāli J. Balodi teikts: „Latviešiem militārā resora vadībā ir triumvirāts (troika), tāpat kā lietuviešiem. Kara ministrs ģenerālis Balodis ir šī triumvirāta līderis (..). Šāda situācija radusies tāpēc, ka neatkarības kara laikā Balodis bija ieguvis lielu politisko un militāro autoritāti gan valstī, gan armijā. Šī autoritāte saglabājas šodien un, kā runā, ļauj viņu uzskatīt par prezidenta Ulmaņa konkurentu.”

  

Ģenerālis Jānis Balodis

L. Liberts. Ģenerāļa Baloža portrets. 1930. gadi

 

1940. gada 5. aprīlī pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu Kārli Ulmani, ģenerāli J. Balodi atcēla no visiem amatiem.

1940. gada 31. jūlijā ģenerāli J. Balodi kopā ar sievu aizturēja un deportēja uz PSRS Sizraņas apgabalu. Galu galā viņu arestēja un ievietoja Ivanovas, vēlāk Vladimiras cietumos. 1956. gadā ģenerālis Jānis Balodis ar sievu atgriezās Latvijā.

  

Ģenerālis Jānis Balodis

Jānis Balodis Vecāķos. 1956.–1957. gads

 

Ģenerālis J. Balodis miris 1965. gada 8. augustā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

 

Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ar ģenerāli J. Balodi saistīti priekšmeti, t. sk.:

 

Ģenerālis Jānis Balodis

1. Latvijas strēlnieku pulka (Imantas pulks) dāvātais fotoalbums

 

 

Ģenerālis Jānis Balodis

Kara ministra ģenerāļa J. Baloža tintnīca

 

Savas dzīves laikā ģenerālis J. Balodis apbalvots arī ar 1. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1. šķiras Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu u.c., ieskaitot Igaunijas, Francijas, Lielbritānijas, Polijas, Lietuvas un citu valstu apbalvojumiem.

 

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: