Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis (1878–1958)

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Latvijas armijas Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. 1933.–1936. gads

 

 

Rūdolfs Bangerskis dzimis 1878. gada 21. jūlijā Taurupes pagasta Līčakrogā. Mācījās Zaubes pamatskolā un Jaunjelgavas pilsētas skolā. 1895. gadā iestājās armijā, dienot gan Rīgā, gan Pēterburgā. 1899. gadā R. Bangerskis iestājās Pēterburgas kājnieku junkurskolā, kuru pabeidza 1901. gadā kā podpraporščiks. Pēc skolas beigšanas turpināja dienestu 93. un 96. kājnieku pulkā Pleskavā. 1901. gada decembrī R. Bangerskis saņēma podporučika dienesta pakāpi.

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Kurzemes divīzijas virsnieki 18. novembra parādē. 1924. gads. Priekšplānā 1. no kreisās – Kurzemes divīzijas komandieris pulkvedis Rūdolfs Bangerskis

 

 

No 1904. līdz 1905. gadam piedalījās Krievijas–Japānas karā kā 36. kājnieku pulka rotas komandiera vietas izpildītājs, tā laikā paaugstināts par poručiku (1905). 1910. gadā R. Bangerskis saņēma štābkapteiņa dienesta pakāpi. 1912. gadā iestājās Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā.

 

1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam, R. Bangerskis atgriezās 36. kājnieku pulkā kā rotas komandieris. 1914. gadā decembrī saņēma kapteiņa dienesta pakāpi. Pēc latviešu strēlnieku bataljonu formēšanas sākšanas 1915. gada augustā R. Bangerski iecēla par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona komandieri. 1916. gada oktobrī R. Bangerski paaugstināja par apakšpulkvedi, bet pēc diviem mēnešiem – par pulkvedi.

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Pieminekļa atklāšana Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Krustpilī. 1925. gada 27. septembris. 1. no labās – ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

 

1916. gada decembrī R. Bangerskis kļuva par 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka komandiera vietas izpildītāju, bet Ziemassvētku kauju laikā – par apvienotās latviešu strēlnieku divīzijas štāba priekšnieku. 1917. gadā R. Bangerskis komandēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku (komandiera vietas izpildītājs), bet vēlāk – 17. Sibīrijas strēlnieku pulku (komandieris). 1918. gada martā R. Bangerskis atvaļinājās no dienesta.

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis (priekšplānā) parādē. Daugavpils, 1930. gadi

 

 

No 1918. gada vasaras līdz 1920. gada decembrim R. Bangerskis turpināja dienesta gaitas Sibīrijas pretlielinieciskajā armijā, komandējot gan 2. Urālu kalnu strēlnieku, gan 2. Ufas divīziju. 1920. gada martā saņēma ģenerālleitnanta dienesta pakāpi. 1920. gada decembrī R. Bangerskis atvaļinājās no dienesta un dzīvoja Ķīnā līdz 1921. gadam, kad atgriezās Latvijā.

 

“1917. g. 17. janv. kaujā pie Ložmetējkalna Bangerskis personiski veica izlūkošanu un noskaidroja frontes stāvokli, zem tiešas un niknas apšaudes veda pulku durkļu cīņā, tā lielā mērā sekmēdams ienaidnieka pozīciju vēlreizēju atkarošanu”. Par šiem nopelniem 1923. gadā R. Bangerskim piešķirts 3. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1627.

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Pie lauka virtuves. 1930. gadi. 3. no kreisās – Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

 

1924. gada februārī R. Bangerski iestājās dienestā Latvijas armijā pulkveža dienesta pakāpē. Viņu iecēla par Kurzemes divīzijas komandieri. No 1924. gada decembra līdz 1925. gada decembrim un no 1926. gada decembra līdz 1928. gada janvārim R. Bangerskis bija kara ministrs. 1925. gadā saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi. No 1928. gada janvāra līdz jūlijam R. Bangerskis bija virsštatā Armijas komandiera štābā, bet vēlāk līdz 1930. gada augustam kā komandiera vietas izpildītājs komandēja Latgales divīziju.

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Meža dienas Zemgales divīzijā. Ap 1935. gadu. Stāv 1. no kreisās – Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

 

1930. gada oktobrī R. Bangerski iecēla par Augstāko militāro kursu priekšnieku. 1933. gadā R. Bangerskis kļuva par Zemgales divīzijas komandieri, kur dienēja līdz 1936. gadam, kad atvaļinājās no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

 

Laikraksta “Rīts” Nr.76., (17.03.1937.) rakstā “Ģenerāļa R. Bangerska godināšana” Kara ministrs J. Balodis cildina R. Bangerski:  “Viņš bijis viens no izcilākiem Latvijas strēlnieku pulku veidotājiem un vadītājiem slavenajās cīņās. Viņa bagātīgie kaujas piedzīvojumi un pieredzējumi, nesalaužamā enerģija un lielā pretimnākšana un rūpes par saviem padotiem nesusi svētību visai mūsu armijai un sekmējusi tās veidošanos.” 

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Svinīgs pasākums Zemgales divīzijā. 1930. gadu 2. puse. 2. no kreisās – Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

 

2. pasaules karā vācu okupācijas laikā no 1942. līdz 1943. gadam R. Bangerskis bija pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas referents. 1943. gada aprīlī R. Bangerski iecēla par latviešu leģiona ģenerālinspektoru, bet augustā apstiprināja par SS grupenfīreru. 1945. gada 20. februārī Potsdamā, Vācijā R. Bangerski ievēlēja par Latvijas Nacionālās komitejas prezidentu. No 1945. gada jūnija līdz 1946. gada decembrim R. Bangerskis atradās britu apcietinājumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja Oldenburgā, Vācijā. Miris 1958. gada 25. februārī. 1995. gada 16. martā pārapbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

 

Laikraksta “Tēvija” Nr. 67., (18.03.45.) rakstā “Prezidents ģenerālis Bangerskis” par ģenerāli teikts: “Sirmā ģenerāļa krūtis grezno neskaitāmi ordeņi un goda zīmes, taču viskrāšņākā zīme, kas ģenerālim šķirta šajā saulē, ir viņa karstā kareiviskā degsme. Paklausot tai, viņš vada latvieša karavīrus cauri ugunīm un grūtumiem uz nākotni. Ģenerālis zina, ka tā tauta, kas cīnās, nekad bojā neiet. Tās tautas, kas brīvību gūst savu dēlu asinīm, dzīvo mūžīgi.”

 

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis piedalās kociņu stādīšanas pasākumā Daugavpilī. 1936. gads

 

 

Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ar ģenerāli R. Bangerski saistīti priekšmeti, t. sk.:

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Galda karodziņš ar turētājstatīvu, izgatavojis Latvijas armijas ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. ASV, 20.gs. 40. gadu beigas

 

 

 

 

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

 

Papīrnazis, piederējis Latvijas armijas ģenerālim Rūdolfam Bangerskim. Latvija, 1930. gadi

 

 

Savas militārās karjeras laikā R. Bangerskis saņēma Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas Brīvības krustu, Lietuvas 1. šķiras 2. pakāpes Vīta krusta ordeni, Krievijas Sv. Jura zobenu, kā arī vēl citus augstus Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas un Vācijas apbalvojumus.

 

 

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: