Ģenerālis Jānis Ezeriņš

Ģenerālis Jānis Ezeriņš (1894–1944)

 

Pulkvedis Jānis Ezeriņš. 1930. gadu 1. puse

 

Jānis Ezeriņš dzimis 1894. gada 17. novembrī Praulienas pagastā. Beidzis Lazdonas draudzes skolu, vēlāk izgājis mērnieka kursus un kādu laiku strādājis par mērnieka palīgu Gostiņos. 1915. gadā J. Ezeriņu iesauca armijā, Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā, vēlāk turpināja dienestu 79. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1915. gadā, pēc Gatčinas praporščiku skolas beigšanas, saņēma praporščika dienesta pakāpi; 1917. gadā – pordporučika dienesta pakāpi. 1918. gadā J. Ezeriņš atvaļinājās no dienesta un jūlijā atgriezās Latvijā.

 

 

 

Latvijas armijas 12. Bauskas kājnieku pulka virsnieki. 1920. gadu 1. puse. 1. rindā vidū – pulkvedis-leitnants Jānis Ezeriņš

 

1918. gada novembrī J. Ezeriņš kā virsleitnants iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos par Madonas apsardzības priekšnieka palīgu. 1919. gada sākumā J. Ezeriņš kopā ar nelielu Madonas karavīru pulciņu pievienojās Kalpaka bataljona Cēsu rotai un piedalījās vairākās sīvās cīņās pie Lēnes muižas, Jaunās muižas, Airītēm un Bikstu muižas. 1919. gada augustā J. Ezeriņš saņēma kapteiņa dienesta pakāpi, 1920. gada martā – pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi.

 

 

 

Latvijas armijas 12. Bauskas kājnieku pulka virsnieki, to vidū pulka komandieris pulkvedis Jānis Ezeriņš. Daugavpils, 1928. gada 2. puse

 

“Ar LKO III šķiru apbalvots par to, ka 1919. gada 16. martā kaujā pie Bikstu muižas Zemgalē Ezeriņš ar savas Cēsu rotas 1 vadu apgāja muižu, lai pārrautu ceļu no Bērzu muižas uz Bikstiem. Atklājis lielākus ienaidnieka spēkus iepretim Bikstu muižai, pagrieza savus vīrus pret tiem un uzsāka sīvu kauju ar lielinieku pārspēku, drosmīgā pretuzbrukumā niknā ugunī aizturēja pretinieku un deva iespēju mūsu daļām pilnā kārtībā atkāpties uz jaunām pozīcijām un sakārtoties atbildes triecienam. LKO II šķira piešķirta par to, ka 1920. gada janvārī Latgalē Ezeriņš, vadīdams 2. Ventspils kājnieku pulku, tam piekomandēto artilēriju un bruņuvilcienu, sīvās un neatlaidīgās kaujās sakāva spēkos daudz stiprāku ienaidnieku, iekaroja Varakļānu un Viļānu rajonu, apgāja Rēzekni un vēlāk ieņēma arī Ludzu, iegūstot bagātīgas trofejas, sagūstot daudz pretinieku un būtiski veicinot Latgales pilnīgu atbrīvošanu. 1919. gada 14. novembrī – 6. decembrī, kad mūsu galvenie spēki bija koncentrēti Bermonta frontē, ar apķērīgu un izveicīgu karaspēka vadību noturēja 55 km garu fronti pie Lubāna ezera, lai gan ienaidnieks te izvērsa aktīvu darbību.” Par šiem nopelniem J. Ezeriņam 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 114. un 1927. gadā 2. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 15.

 

 

 

Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulka karavīri ar pulka komandieri pulkvedi Jāni Ezeriņu pie kapteiņa Nikolaja Grundmaņa pieminekļa Airītēs. 1932. gada 6. marts

 

No 1919. gada līdz 1929. gadam J. Ezeriņš kā komandieris vadīja 2. Cēsu bataljonu, pēc tam bija 2. Ventspils kājnieku pulka saimniecības priekšnieks un 12. Bauskas kājnieku pulka komandieris. 1925. gadā J. Ezeriņš saņēma pulkveža dienesta pakāpi. 1929. gadā J. Ezeriņu iecēla par 1. Liepājas kājnieku pulka komandieri, bet 1936. gadā ar piešķirto ģenerāļa dienesta pakāpi – par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu.

 

 

 

Latvijas armijas un Latvijas Aizsargu organizācijas virsnieki pulkveža Oskara Kalpaka krišanas vietā. 1930. gadu sākums. 1. rindā 4. no labās – pulkvedis Jānis Ezeriņš

 

1940. gada jūnijā J. Ezeriņu atstādināja no amata par nelojālu attieksmi pret Sarkano armiju un gatavību uzsākt pretuzbrukumu. 1941. gada 14. jūnijā J. Ezeriņu apcietināja un 1942. gadā piesprieda 10 gadus ieslodzījuma.

 

Miris 1944. gada 16. martā Kotlasas soda nometnēs Krievijā.

 

 

 

Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulka virsnieki ar dāmām. 1934. gads. 2. no labās - pulkvedis Jānis Ezeriņš

 

Laikraksta “Universitas” Nr. 25 (01.04.1970.) rakstā “Karavīra un drauga piemiņai” korporācijas Vendus biedrs Pēteris Finartijs dalās atmiņās par ģenerāli Jāni Ezeriņu: “Jānis Ezeriņš man palicis visdziļāk atmiņā — laipns, draudzīgs, patiess, skaists augumā un iznesībā — īsts paraugs jaunatnei. [..] Viņš mēdza teikt: „Lai tauta un valsts pastāvētu, karavīram būs vienmēr jālej asinis, bet strādniekam, zemniekam sviedri, tas ir dzīves likums.” Darbu un godīgumu viņš uzskatīja, par pamatu valsts dzīvē un cienīja tos, kas tautas un valsts intereses turēja augstāk par personīgajām. Latvijas brīvība un tās labklājība ģenerālim bija vistuvāk pie sirds.”

 

 

 

Pulkvedis Jānis Ezeriņš savā darba kabinetā. 1930. gadi

 

Savas militārās karjeras laikā J. Ezeriņš saņēma apbalvojumus – Latvijas 2. un 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Igaunijas 3. šķiras Ērgļa ordeni, Somijas 3. šķiras Baltās Rozes ordeni.

Informāciju sagatavoja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturniece Inese Maļihova

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: