Ģenerālis Aleksandrs Kalējs

Ģenerālis Aleksandrs Kalējs (1876–1934)

 

Ģenerālis Aleksandrs Kalējs

Pulkvedis Aleksandrs Kalējs, Kara skolas priekšnieks. 1923.–1924. gads

 

Aleksandrs Kalējs dzimis 1876. gada 26. februārī Alūksnē. 1895. gadā pabeidza Pleskavas skolotāju semināru un kādu laiku strādāja par skolotāju. 1902. gadā iestājās Tiflisas karaskolā. 1905. gadā, pēc karaskolas pabeigšanas, uzsāka dienestu 114. kājnieku pulkā Jelgavā. 1908. gadā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 15. Tiflisas grenadieru pulku. 1. pasaules kara laikā piedalījās kaujās Polijā un Austrumprūsijā. 1914. gada decembrī tika kontuzēts un krita vācu gūstā, no kura Latvijā atgriezās 1918. gada decembrī, devās uz dzimtajām mājām Alūksnē.

 

1919. gada 31. maijā A. Kalējs iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, Ziemeļlatvijas brigādē. Bermontiādes laikā, būdams 6. Rīgas kājnieku pulka kapteinis, A. Kalējs izcēlās kaujas laukā, gūstot sekmes Torņakalna ielu cīņās.

 

1920. gadā A. Kalēju apbalvoja ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 315 par to, ka „1919. gada 4. novembrī kaujā pie Dammes, Anniņmuižas un Zolitūdes, kad ienaidnieka uguns iznīcināja visas sakaru līnijas starp pulka štābu un daļām, Kalējs, neraugoties uz nikno lielgabalu, ložmetēju un šauteņu uguni, atjaunoja sakarus, koriģēja mūsu uguni un pilnīgi nodrošināja pulka kaujas līniju.”

 

Ģenerālis Aleksandrs Kalējs

Latvijas armijas virsnieku grupa. 1920.–1921.gads.

2. rindā 2. no labās – Aleksandrs Kalējs

 

1920. gada janvārī A. Kalēju pārcēla uz armijas Galvenā štāba Operatīvo daļu un 10. martā iecēla par 13. Tukuma kājnieku pulka komandieri. 1920. gada martā A.Kalējs ieguva pulveža-leitnanta dienesta pakāpi. Pēc diviem gadiem – 1922.gada martā – kļuva par 4. Valmieras kājnieku pulka komandieri. 1923. gadā A.Kalējs saņēma pulkveža pakāpi un kļuva par Latvijas Kara skolas priekšnieku.

 

Ģenerālis Aleksandrs Kalējs

Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste pasniedz Kara skolas karogu skolas priekšniekam pulkvedim Aleksandram Kalējam. 1923. gada 1. decembris

 

A. Kalējs papildināja savas militārās zināšanas studējot Francijas Kara akadēmijā no 1924. līdz 1926. gadam. Pēc atgriešanās no studijām 1926. gada novembrī A. Kalēju iecēla par Armijas komandieru štāba Apmācības daļas priekšnieku, bet jau pēc gada viņš kļuva par Armijas štāba priekšnieku. 1927. gada 18. novembrī A. Kalējam piešķīra ģenerāļa pakāpi.

 

Ģenerālis Aleksandrs Kalējs

Kara skolas vadība un pasniedzēji. 1920. gadu 1. puse. 1. rindā 4. no kreisās – Kara skolas priekšnieks pulkvedis Aleksandrs Kalējs

 

Latviešu vēsturnieks Edgars Andersons savā darbā „Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture” ģenerāli A. Kalēju raksturo kā inteliģentu, ļoti sabiedrisku, izskatīgu un elegantu virsnieku: „Kalējs ļoti ievēroja sabiedrisko domu un labprāt apgrozījās diplomātu aprindās (..). Viņš diplomātus pārsteidza arī ar ļoti brīviem un atklātiem uzskatiem par starptautiskajiem notikumiem un atļāvās arī savas zemes kritiku, kādēļ sarīkojumos ārzemju pārstāvji ļoti centās nokļūt viņa sabiedrībā.”

 

Kā armijas štāba priekšnieks 1928. gadā A. Kalējs sešus mēnešus bija arī Kara virstiesas loceklis, un vienmēr aizstāja armijas komandieri viņa prombūtnes laikā. 1932. gadā viņš vadīja Latvijas delegāciju bruņošanās ierobežošanas konferencē Ženēvā, bieži apmeklēja Igauniju un Somiju kā Latvijas militārais pārstāvis, kā arī pavadīja Valsts Prezidentu vizītē pie Zviedrijas karaļa.

 

Ģenerālis Aleksandrs Kalējs

Zviedrijas karaļa Gustava V viesošanās Rīgā. 1929. gada 30. jūnijs.

 2. no labās – ģenerālis Aleksandrs Kalējs

 

A. Kalējis mira 1934. gada 14. februārī no sirdstriekas Rīgas Kara slimnīcā. Apbedīts Alūksnē, pilsētas kapos.

Ģenerālis M. Peniķis 1934. gada 16. februārī laikrakstā „Latvijas Kareivis”, pieminot ģenerāli A. Kalēju, raksturoja viņu kā apdāvinātu un strādīgu cilvēku, un kā karavīrs viņš bija „vienmēr korekts, disciplinēts un labi audzināts (..), būdams kara skolas priekšnieks un tad armijas štāba apmācības daļas priekšnieks, daudz viņš ir arī darījis mūsu karavīru apmācības un audzināšanas nozarē.”

 

Ģenerālis Aleksandrs Kalējs

Latvijas armijas virsnieki. 1930. gadu sākums.

1. rindā 4. no labās – ģenerālis Aleksandrs Kalējs

 

Savas militārās karjeras laikā A. Kalējs saņēmis arī 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, kā arī vairākus augstus Beļģijas, Čehoslovākijas, Francijas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Zviedrijas un Krievijas apbalvojumus (kopskaitā 10).

 

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: