Ģenerālis Rūdolfs Klinsons

Ģenerālis Rūdolfs Klinsons (1889–1941)

 

Kara skolas priekšnieks pulkvedis Rūdolfs Klinsons. 1930. gada 14. aprīlis

 

Rūdolfs Klinsons dzimis 1889. gada 13. novembrī Mālpils pagastā. 1909. gadā iestājās armijā, 64. kājnieku pulkā, vēlāk dienēja Rīgā – 177. kājnieku pulkā. 1910. gadā R. Klinsons iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza 1913. gadā ar podporučika dienesta pakāpi. Pēc skolas beigšanas turpināja dienestu 38. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1915. gadā R. Klinsons saņēma poručika dienesta pakāpi, 1916. gadā – štābkapteiņa, bet 1917. gadā – kapteiņa dienesta pakāpi. Līdz 1917. gadam dienēja 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā) un Latviešu strēlnieku rezerves pulkā. Slimības dēļ 1918. gada februārī R. Klinsonu atvaļināja no dienesta. Atgriezies mājās Mēru pagastā, tur nodzīvojis tikai mēnesi, jo martā saņemts vācu gūstā un aizvests uz Vāciju. 1918. gada novembrī atgriezās Latvijā.

 

 

 

Armijas sportisti ar balvām. 1930. gadu 1. puse. 1. rindā vidū – pulkvedis Rūdolfs Klinsons

 

1919. gada 8. jūlijā R. Klinsons kā kapteinis iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Sākumā dienēja Rīgas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk – 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1919. gada septembrī uz gadu iecelts par Kara skolas priekšnieku. 1919. gada decembrī R. Klinsons saņēma pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi. No 1920. gada oktobra līdz 1924. gadam turpināja dienestu Galvenā štāba virsnieku rezervē, pēc tam Galvenā štāba Apmācības daļā par fiziskās audzināšanas instruktoru un 9. Rēzeknes kājnieku pulkā par pulka komandieri. 1924. gadā R. Klinsons saņēma pulkveža dienesta pakāpi un atkal kļuva par Kara skolas priekšnieku.

 

 

 

Latvijas Kara skolas virsnieki un kadeti “Melnās kafijas vakarā”. 1930. gadi. 2. no kreisās – pulkvedis Rūdolfs Klinsons

 

“1916. gada 23. decembrī Klinsons personiski vadīja 1. latviešu strēlnieku atsevišķās brigādes vidējo kaujas grupu 6 rotu sastāvā, sīvā cīņā ieņēma stipri nocietinātās pozīcijas pie Mangaļiem. Pēc tam iekaroja arī otro un trešo nocietinājumu līniju pie Skangaļiem, saņēma gūstekņus, guva trofejas.” Par šiem nopelniem R. Klinsonam 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 392.

 

1930. gadā R. Klinsonu iecēla par 6. Rīgas kājnieku pulka komandieri. Paralēli dienestam R. Klinsons darbojās ASK valdē, bija Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis, žurnāla “Fiziskā Kultūra un Sports” redaktors. 1936. gadā kļuva par Latgales divīzijas komandiera palīgu un saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi.

 

 

 

Pulkvedis Rūdolfs Klinsons (2. rindā vidū) kādās kristībās. 1930. gadu sākums

 

Žurnāla “Fiziskā Kultūra un Sports” Nr. 11. (01.11.1939.) rakstā “Ģenerālis Klinsons un sports ir sinonīmi” par ģenerāli Rūdolfu Klinsonu teikts: “Nāves salas un atbrīvošanas cīņu varonis. Karavīrs ar īstu stāju. Krietns savas tēvuzemes dēls. Tas ir ģenerālis Klinsons. īstais vīrs arī mūsu sportā. Vienmēr liesmodamu garu, allaž jauneklīgu sparu, tādu mēs diendienā redzam savu ģenerāli sportā — kā vārdos, tā darbos.”

 

 

 

Pulkvedis Rūdolfs Klinsons novusa spēles laikā. 1930. gadu 1. puse

 

1941. gada februārī R. Klinsons atvaļinājās no dienesta un sāka strādāt Olaines kūdras fabrikā. 1941. gada 12. maijā R. Klinsonu apcietināja un ieslodzīja Butirku cietumā Maskavā; 29. jūlijā piesprieda nāvessodu, kuru izpildīja 1941. gada 16. oktobrī.

 

 

 

Pulkvedis Rūdolfs Klinsons ar kundzi Annu kāzu dienā. Rīga, 1934. gads

 

Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ar ģenerāli R. Klinsonu saistīti priekšmeti, t. sk.:

 

 

 

Ģenerāļa Rūdolfa Klinsona Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis, Nr. 392. 1920. gads

 

 

 

Ģenerāļa Rūdolfa Klinsona 9. Rēzeknes kājnieku pulka krūšu nozīme. Pēc 1921. gada

 

 

 

Ģenerāļa Rūdolfa Klinsona Igaunijas Kara skolas krūšu nozīme. 1930. gadi

 

Savas militārās karjeras laikā R. Klinsons saņēma apbalvojumus – Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu; Somijas 3. šķiras Baltās Rozes ordeni; Zviedrijas 3. šķiras Šķēpa ordeni; Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni, 4. šķiras Sv. Jura krustu.

 

Informāciju sagatavoja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturniece Inese Maļihova

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Raksti mums uz e-adresi
Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: