Ģenerālis Andrejs Krustiņš

Ģenerālis Andrejs Krustiņš (1884–1941)

 

Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš. 1920. gadu beigas – 1930. gadu sākums

 

Andrejs Krustiņš dzimis 1884. gada 2. jūlijā Ungurmuižas pagasta Vesetniekos. Beidzis Jēkabmiesta pilsētas skolu. 1905. gadā iestājās Čugujevas junkurskolā, kuru pabeidza 1908. gadā ar podporučika dienesta pakāpi. Dienēja Liepājā 178. kājnieku pulkā, pēc tam Penzā. 1911. gadā A. Krustiņš saņēma poručika dienesta pakāpi.

 

 

 

Valsts prezidenta Gustava Zemgala vizīte Liepājā. 1920. gadu beigas. 1. rindā 2. no kreisās – ģenerālis Andrejs Krustiņš

 

 

1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam, A. Krustiņu pārcēla uz 99. kājnieku pulku. 1916. gada martā saņēma štābkapteiņa, bet septembrī – kapteiņa dienesta pakāpi. 1916. gadā A. Krustiņš turpināja dienestu 6. Tukuma strēlnieku bataljonā, būdams rotas un bataljona komandieris. 1917. gada martā A. Krustiņš ieguva apakšpulkveža dienesta pakāpi un kļuva par 6. Tukuma strēlnieku pulka komandieri.

 

 

 

Latvijas armijas Kurzemes divīzijas karavīri parādē Liepājā. 1930. gadu 1. puse. Priekšplānā – ģenerālis Andrejs Krustiņš

 

1917. gada novembrī A. Krustiņu ieskaitīja Daugavpils kara apgabala štāba virsnieku rezervē Vitebskā, kur viņš dienēja līdz 1918. gada martam. 1918. gada septembrī A. Krustiņš devās uz Krieviju, kur decembrī iestājās Sarkanajā armijā, 3. Padomju Latvijas strēlnieku brigādes štābā par priekšnieku. 1919. gada maijā lielinieki Valmierā apcietināja A. Krustiņu uz aizdomu pamata kā politisku neuzticamu un ieslodzīja cietumā Veļikije Lukos, no kurienes viņam septembrī izdevās izbēgt un pāriet fronti pie Lubānas ezera.

 

 

 

Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš (1. no kreisās) u. c. augstākie virsnieki parādē. Liepāja, 1931. gads

 

 

1919. gada oktobrī A. Krustiņš jau kā pulkvedis - leitnants iestājās Latvijas armijā un kļuva par 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieri. 1919. gada decembrī saņēma pulkveža dienesta pakāpi. 1922. gadā A. Krustiņu iecēla par Latgales divīzijas komandiera palīgu, 1925. gadā – par Kurzemes divīzijas komandieri (ģenerāļa dienesta pakāpē), bet no 1933. gada vidus – par Latgales divīzijas komandieri.

 

 

 

Latvijas armijas Kurzemes divīzijas augstākie virsnieki un to vidū divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš (uz kāpnēm 2. no labās) parādē. Liepāja, 1933. gada sākums             

 

“Ar LKO III šķiru apbalvots par to, ka 119. gada 3.-10. novembrī, komandēdams 8. Daugavpils kājnieku pulku, spēcīgā ugunī uzbruka lielā pārspēkā esošam ienaidniekam un, neskatoties uz sīvu pretošanos, sakāva to, caur Skulti un Tīriņmuižu apgāja Torņakalnu no rietumiem un veicināja visas Rīgas atbrīvošanu. LKO II šķira piešķirta par to, ka 1919. gada 21. novembra kaujā pie Jelgavas atkal sakāva ienaidnieka pārspēku un apgāja pilsētu no ziemeļrietumiem; mūsu rokās krita bagātīgas trofejas, bet ienaidnieks sāka atkāpties visā frontē.” Par šiem nopelniem A. Krustiņam 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 91 un 1927. gadā 2. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 10.

 

 

 

Valsts prezidents Alberts Kviesis viesojas Kurzemes divīzijā. 1930. gadu 1. puse. No kreisās – ģenerālis Andrejs Krustiņš

 

1940. gada oktobrī A. Krustiņu ieskaitīja 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā par 183. divīzijas komandieri, ģenerāļa dienesta pakāpi nomainot par ģenerālmajoru. 1941. gada 9. jūnijā A. Krustiņu apcietināja, un 29. jūlijā Maskavā viņam piesprieda nāvessodu, kuru izpildīja 10. oktobrī.

 

Savas militārās karjeras laikā A. Krustiņš saņēma apbalvojumus – Latvijas 2. un 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1. šķiras Viestura ordeni, Igaunijas 2. šķiras Ērgļa ordeni, Lietuvas 1. šķiras 3. pakāpes Vita krusta ordeni, Krievijas 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni, 4. šķiras Sv. Jura krustu.

 

Informāciju sagatavoja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturniece Inese Maļihova

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: