Ģenerālis Arnolds Kurše

Ģenerālis Arnolds Kurše (1896–1953)

 

Ģenerālis Arnolds Kurše (1896–1953)

4. Valmieras kājnieku pulka komandiera amata pienākumu izpildītājs pulkvedis Arnolds Kurše. 1939. gads

 

Arnolds Kurše dzimis Rucavas pagastā 1896. gada 7. janvārī. 1914. gadā beidzis Liepājas reālskolu. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gada oktobrī, viņš brīvprātīgi iestājās Krievijas impērijas armijā un 1916. gada decembrī pēc Gatčinas karaskolas beigšanas, jau kā virsnieks sāka dienestu Latviešu strēlnieku rezerves pulkā.

 

 

Ģenerālis Arnolds Kurše (1896–1953)

Rezerves latviešu strēlnieku pulka strēlnieki. 1917. gada vasara

 

Līdzīgi kā daudzi citi virsnieki, pēc lielinieku apvērsuma Krievijā, A. Kurše atvaļinājās no dienesta un atgriezās vecāku mājās Kurzemē. 1919. gada jūnija sākumā A. Kurše pievienojās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajiem spēkiem. Viņu ieskaitīja 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā virsleitnanta dienesta pakāpē, bet dažu mēnešus vēlāk – decembrī – paaugstināja par kapteini. Neatkarības kara laikā A. Kurše piedalījās gan Cēsu kaujās pret vācu spēkiem, gan cīņā pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

 

 

Ģenerālis Arnolds Kurše (1896–1953)

5. Cēsu kājnieku pulka karavīri un Latviešu sieviešu palīdzības korpusa pārstāves. 1. rindā 3. no kreisās puses virsleitnants A. Kurše. 1919. gada rudens

 

1920. gada nogalē A. Kurše saņēma augstāko militāro atzinību Latvijā – 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 366 par to, ka „1920. gada 12. jūnijā Latgales frontē nakts uzbrukumā pie Loskutņikovas sādžas aiz Zilupes Kurše spēcīgā ugunī savas rotas priekšgalā triecienā ieņēma pretinieka pozīcijas, kurās ieguva ložmetēju, pēc tam sagūstīja bēgošu artilērijas baterijas apkalpi Miehovas un Jakušovas sādžās, saņēma gūstekņus”.

 

 

Ģenerālis Arnolds Kurše (1896–1953)

5. Cēsu kājnieku pulka karavīri. 3. rindā 1. no labās puses A. Kurše. 1919. gads.

 

A. Kurše arī savu tālāko dzīvi saistīja ar Latvijas armiju. Turpmākajos gados viņš turpināja dienestu dažādos kājnieku pulkos un divīziju štābos, t. sk. bijis Latgales divīzijas štāba priekšnieks, apguva zinības militārajos kursos un veidoja karjeru, kas noslēdzās ar paaugstināšanu par ģenerāli 1940. gada augustā.

 

 

Ģenerālis Arnolds Kurše (1896–1953)

Pulkvedis A. Kurše, ģenerālis A. Krustiņš un pulkvedis K. Bojārs. 1930. gadu otra puse

 

Latgales divīzijas komandiera ģenerāļa Andreja Krustiņa parakstītajā A. Kuršes 1936. gada atestācijā teikts, ka „Brīvo laiku viņš ziedo militāro zināšanu papildināšanai un svešvalodu studijām. Arvien stingri seko likumiem un kārtībai. Disciplinēts.”

 

 

Ģenerālis Arnolds Kurše (1896–1953)

Latgales divīzijas pārvaldes pulkvedis A. Kurše, kopā ar 4. Valmieras kājnieku pulka pulkvedi-leitnantu J. Poni un pulkvedi-leitnantu F. Tarto. 1938. gads

 

Latvijas Kara muzeja VII gadagrāmatā Krievijas vēsturnieks Aleksandrs Čapenko rakstā „Latvijas armijas vadības raksturojums pēc Krievijas Valsts Kara arhīva materiāliem” piemin, ka padomju ziņotājs „O.O” ziņojis arī par Arnoldu Kurši: „Vidzemes divīzijas komandiera vietnieks Arnolds Kurše (..) apvainots (..) naidīgā attieksmē pret Padomju Savienību. Laikā, kad Sarkanā armija karoja ar „baltsomiem”, Kurše esot apgalvojis: „Saujiņa somu spēj noturēt un uzvarēt sarkanās armijas karapūļus, kas tā par sarkano armiju, ja nespēj uzvarēt daudz mazskaitlīgāku ienaidnieku. Ja mums vajadzēs karot ar sarkano armiju, tad Latvijas armija sevi parādīs no labākās puses.”

 

Padomju okupācijas varas īstenotās Latvijas armijas likvidēšanas laikā 1940. gada oktobrī A. Kurši atvaļināja no dienesta armijā, un viņš pārcēlās uz dzīvi Pļaviņās.

Otrā pasaules kara laikā sākotnēji A. Kurše iesaistījās darbā policijā - bija 18. Kurzemes kārtības dienesta (policijas) bataljona komandieris, vēlāk Rīgas 12. policijas iecirkņa priekšnieks un Rīgas jūras ostas ūdens policijas priekšnieka palīgs, bet jau 1943. gadā pārgājis civilā darbā. No 1945. gada A. Kurše dzīvoja Ventspilī, kur 1952. gada janvārī viņu apcietināja un notiesāja uz 25 gadiem. Miris Kemerovas apgabalā, soda nometnē Mariinskā 1953. gada 16. maijā.

Savas militārās karjeras laikā A. Kurše vēl apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Viestura ordeni, 2. šķiras 3. pakāpes Igaunijas Brīvības Krustu un Aizsargu Nopelnu krustu.

 

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: