Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš (1863–1940)

 

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš

Ģenerālmajors, pulkvedis (?) Augusts Ernests Misiņš Krievijas impērijas armijā. 1910.-1919. gads (?)

 

Augusts Ernests Misiņš dzimis 1863. gada 21. decembrī Annenieku pagastā. Izglītojies pašmācības ceļā. 1884. gadā A. E. Misiņš kā brīvprātīgais iestājās armijā, 42. rezerves bataljonā. 1885. gadā iestājās Kijevas junkurskolā, kuru pabeidza 1888. gadā kā podpraporščiks. Pēc skolas beigšanas A. E. Misiņš turpināja dienestu 30. rezerves bataljonā un pēc gada saņēma dienesta pakāpes paaugstinājumu – podporučiks. 1889. gadā A. E. Misiņš iestājās Novogeorgijevskas cietokšņa kājnieku bataljonā, kur par dienestu saņēma nākamo paaugstinājumu – poručiks (1894). 1896. gadā iestājās Ģenerālštāba akadēmijā.

 

 

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš

1.latviešu strēlnieku brigādes komandieris ģenerālmajors Augusts Misiņš 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka virsnieku vidū (2. rindā). Olaines rajons, 1916. gada 7. novembrī

 

1901. gadā A. E. Misiņš, turpinot dienestu Pieamūras kara apgabala štābā Habarovskā, ar dažu mēnešu starpību saņēma divus dienesta pakāpju paaugstinājumus – štābkapteiņa (aprīlī) un kapteiņa (decembrī). 1902. gadā A. E. Misiņš uzsāka dienestu 21. Austrumsibīrijas strēlnieku pulkā, vēlāk, turpinot dienestu, komandēja 12. Sibīrijas kājnieku pulku un 79. divīzijas brigādi. 1905. gadā A. E. Misiņš saņēma apakšpulkveža dienesta pakāpi, 1910. gadā – pulkveža un 1916. gadā ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1916. gada novembrī A. E. Misiņu iecēla par 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieri, bet Ziemassvētku kauju laikā – par apvienotās latviešu strēlnieku divīzijas komandieri. 1917. gada beigās A. E. Misiņš atstāja armiju un turpināja darboties kā britu sakaru virsnieks Arhangeļskā, kur mēģināja organizēt latviešu karaspēka daļu “Leģionu”.

 

 

 

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš

1.latviešu strēlnieku brigādes komandieris ģenerālmajors Augusts Misiņš sveicina 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka strēlniekus. Olaines rajons, 1916.  gada 7. novembris

 

Laikraksta “Daugavas Vanagu Mēnešraksts” Nr.1. (01.01.2005.) rakstā “Aizmirstie ģenerāļi” profesors E. Andersons ģenerāli Misiņu raksturo: “Viņš bija ļoti inteliģents, kulturāls un laipns cilvēks, bet pārāk jūtīgs un ne sevišķi enerģisks, un stingrs.” Savukārt pulkvedis Aleksandrs Plensners par ģenerāli Misiņu raksta: "1919. gada marta beigās (dažas nedēļas pēc pulkveža Kalpaka nāves)  no Krievijas caur Londonu Liepājā ieradās bijušais I Latviešu strēlnieku brigādes un savestās Latviešu divīzijas komandieris Ziemsvētku kaujās - ģenerālis Misiņš. Tagad mums bija 56 gadus vecs, izskatīgs ģenerālis. Viņš staigāja labā angļu virsnieka ietērpā ar mūsu ģenerāļa zīmotnēm. Viņš tātad tās valkāja pirmais." 

 

 

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš

1. Latviešu strēlnieku brigādes virsnieki un mācītājs Pēteris Apkalns pie Doma baznīcas. Rīga, 1916. gada decembris. 4. no kreisās - 1. Latviešu strēlnieku brigādes komandieris ģenerālmajors Augusts Misiņš

 

1919. gada martā A. E. Misiņš no Londonas atgriezās Latvijā un kā ģenerālis saņēma Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Galvenā štāba priekšnieka amatu. Līdz 1919. gada augustam A. E. Misiņš darbojās divās komisijās – virsnieku morāliskā stāvokļa uzlabošanas un novērtēšanas komisijā, un reglamentu un instrukciju tulkošanas un pārstrādāšanas komisijā.

 

 

 

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš

1.latviešu strēlnieku brigādes komandieris ģenerālmajors Augusts Misiņš 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka strēlnieku vidū. Olaines rajons, 1916. gada 7. novembris

 

1919. gada 11. augustā A. E. Misiņu iecēla par armijas inspektoru. 1920. gada 5. janvārī, pēc nesaskaņām ar valdību un dažiem augstākajiem virsniekiem, A. E. Misiņš atvaļinājās no dienesta. Pēc atvaļināšanās ģenerālis devās uz Igauniju, Valgu, bet vēlāk atgriezās Latvijā.

 

Miris 1940. gada 8. jūlijā Rīgas Kara slimnīcā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.

 

Savas militārās karjeras laikā A. E. Misiņš saņēma vairākus apbalvojumus – Latvijas 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2.un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2.un 3. šķiras Sv. Annas ordeni.

          

 

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: