Ģenerālis Mārtiņš Peniķis

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis (1874–1964)

 

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis, portretuzņēmums. 1921.-1922. gads

 

Mārtiņš Peniķis dzimis 1874. gada 6. novembrī Turlavas pagasta Ķoniņciemā. 1896. gadā iestājās armijā, 133. kājnieku pulkā. 1900. gadā M. Peniķis iestājās Čugujevas junkurskolā, kuru pabeidza pēc diviem gadiem ar podpraporščika dienesta pakāpi. Pēc skolas beigšanas 1902. gadā iestājās 121. kājnieku pulkā Harkovā un tajā pašā gadā saņēma arī podporučika dienesta pakāpi. 1904. gadā M. Peniķis ar savu pulku piedalījās vairākās cīņās Krievijas – Japānas karā. 1906. gadā saņēma poručika, bet pēc četriem gadiem (1910) štābkapteiņa dienesta pakāpi.

 

 

 

Latvijas Kara skolas sporta sacensību uzvarētāju apbalvošana. Rīga, 1921. gads. 2. no kreisās – ģenerālis Mārtiņš Peniķis

 

1913. gadā M. Peniķis iestājās Ģenerālštāba akadēmijā, kur nomācījās tikai vienu gadu, jo, sākoties Pirmajam pasaules karam 1914. gadā, izstājās no akadēmijas un atgriezās 121. kājnieku pulkā. Kara laikā saņēma trīs dienesta pakāpju paaugstinājumus – kapteiņa (1915), apakšpulkveža (1916) un pulkveža (1916) dienesta pakāpes.  1916. gada beigās M. Peniķi iecēla par 2. Rīgas strēlnieku pulka komandieri. Krievu armijai atkāpjoties, M. Peniķis Vidzemē krita vācu gūstā, no kura atbrīvots 1918. gada beigās.

 

 

 

Armijas instruktoru skolas kursanti. Liepāja, 1920. gadu sākums. 2. rindā 8. no kreisās – ģenerālis Mārtiņš Peniķis

 

1918. gada 8. decembrī M. Peniķis iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un kļuva par Kurzemes kara iecirkņa priekšnieku. 1919. gada jūlijā iecelts par Liepājas latviešu karaspēka priekšnieku, vēlāk par Vidzemes divīzijas komandieri un Dienvidu frontes pavēlnieku. 1920. gada augustā M. Peniķim piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi un Galvenā štāba priekšnieka amatu. No 1921.līdz 1924. gadam M. Peniķis bija karaspēka inspektora vietas izpildītājs, bet 1928. gadā kļuva par armijas komandieri.

 

 

 

Pulkveža-leitnanta Mārtiņa Hartmaņa un Irmas Liepiņas kāzas. 1922. gads. 2. rindā 6. no kreisās – ģenerālis Mārtiņš Peniķis

 

“Būdams frontes pavēlnieks un Vidzemes divīzijas komandieri, Peniķis tieši piedalījās kauju vadīšanā, 1919. gada 10. novembrī satrieca ienaidnieku un ieņēma Torņakalnu.” Par šiem nopelniem M. Peniķim 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2. un 1927. gadā 2. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 6.

 

1934. gada novembrī M. Peniķis atvaļinājās no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dienesta laikā vadījis lekcijas Augstākajā kara skolā, kā arī sarakstījis vairākas grāmatas par militāro vēsturi. Pēc dienesta M. Peniķis turpināja dzīvot Rīgā, aktīvi darbojoties dažādās biedrībās.

 

 

 

Latvijas armijas augstākie virsnieki manevros. Daugavpils, 1930. gads. 2. no kreisās – ģenerālis Mārtiņš Peniķis

 

Laikraksta “Valdības Vēstnesis” Nr. 281 (11.12.1934.) rakstā “Valsts Prezidenta 221. pavēle armijai un flotei” prezidents Alberts Kviesis par ģenerāli Mārtiņu Peniķi izsakās: “Nenogurstošs, pacietīgs un taisnīgs savā darbā, viņš guva piekrišanu tiklab armijas augšās, kā visā karavīru saimē. Blakus atbildīgajam tiešajam uzdevumam viņš atrada arī laiku ar prieku nodoties tiem darbiem, kas ievērojami pušķo mūsu militāro literatūru. Ģenerāļa Peniķa nopelni veco strēlnieku un sevišķi atbrīvošanas kara kaujās, viņa mūža darbs un cienījamā personība arvienu paliks armijas un tautas vēsturē kā pašaizliedzīga karavīra paraugs.”

 

 

 

Valsts un armijas vadība svinīgā sarīkojumā. 1930. gadu 2. puse. 1. rindā 3. no labās – ģenerālis Mārtiņš Peniķis

 

1944. gadā M. Peniķis kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Beidzoties Otrajam pasaules karam, atgriezās Latvijā, kur turpināja pētīt militāro vēsturi.

 

Miris 1964. gada 28. februārī. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

 

 

 

Latvijas armijas komandieris ģenerālis Mārtiņš Peniķis uzrunā karavīrus. Rīga, 1930. gadi

 

Laikraksta “Latvju Vārds” Nr. 8. (23.03.1964.) rakstā “ Ģenerāli M. Peniķi pieminot” par ģenerāli teikts: “Ne viņa pastrupais, pasmagais zemnieciskais augums, bet viņa caurcaurēm godīgais raksturs katra viņa pazinēja atmiņā paliks kā īstenas dižciltības iezīme.”

 

Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ar ģenerāli M. Peniķi saistīti priekšmeti, t. sk.:

 

 

 

Latvijas armijas ģenerālim Mārtiņam Peniķim dāvinātā etvija. 1920. gadi

 

Savas militārās karjeras laikā M. Peniķis saņēma apbalvojumus – Latvijas 2. un 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 1. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas skautu pateicības zīmi “Svastika”, biedrības “Latvijas vanagi” 1. šķiras Nopelnu zīmi; Francijas 3. šķiras Goda Leģiona ordeni; Igaunijas 1. šķiras 2. pakāpes Brīvības krustu; Lietuvas 1. šķiras 1. pakāpes Vita krusta ordenis; Polijas 2. šķiras Polonia Restituta ordeni; Zviedrijas 1. šķiras Šķēpa ordeni; Somijas 1. un 2. šķiras Baltās Rozes ordeni; Serbijas 4. šķiras Baltā Ērgļa ordeni; Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Jura ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni.

 

 

Informāciju sagatavoja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturniece Inese Maļihova

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: