Ģenerālis Jānis Priede

Ģenerālis Jānis Priede (1874–1969)

 

6. Rīgas kājnieku pulka komandieris pulkvedis Jānis Priede. Rīga, 1920. gadu 1. puse

 

Jānis Priede dzimis 1874. gada 16. augustā Vestienas pagasta Žeberos. Beidzis Tolkas draudzes skolu un Cēsu apriņķa skolu. 1895. gadā iestājās brīvprātīgi armijā, 115. kājnieku pulkā Rīgā. 1897. gadā J. Priede iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza pēc diviem gadiem ar podpraporščika dienesta pakāpi. 1899. gadā, atrodoties dienestā 116. kājnieku pulkā, J. Priede saņēma podporučika dienesta pakāpi. 1904.-1905. gadā J. Priede piedalījās Krievijas-Japānas karā, un vēlāk arī 1. pasaules karā. 1904. gadā J. Priede saņēma poručika dienesta pakāpi, 1907. gadā – štābkapteiņa un 1914. gada oktobrī – kapteiņa dienesta pakāpi. 1915. gada februārī J. Priede krita vācu gūstā, no kura atgriezās 1918. gada decembrī.

 

 

 

6. Rīgas kājnieku pulka karavīri ar pulka komandieri pulkvedi – leitnantu Jāni Priedi (1. rindā 6. no labās). Rīga, 1920.-1921. gads

 

1918. gada 20. decembrī J. Priede iestājās Latvijas Apsardzības ministrijas dienestā kā speciāla dienesta virsnieks. 1919. gada janvārī J. Priede devās uz Odesu, kur līdz aprīlim dienēja krievu Dienvidu armijā, bet pēc tam bija spiests evakuēties uz Turciju. 1919. gada septembrī J. Priede atgriezās Latvijā, kur viņu ieskaitīja Latvijas armijā par armijas inspektora sevišķo uzdevumu virsnieku, bet jau novembrī  pārcēla uz 6. Rīgas kājnieku pulku - sākumā par bataljona komandieri, bet pēc dažiem mēnešiem jau par pulka komandieri. 6. Rīgas kājnieku pulkā J. Priede nodienēja līdz 1925. gadam un šajā laikā saņēma divus dienesta pakāpju paaugstinājumus - 1920. gada aprīlī pulkveža-leitnanta un 1923. gadā pulkveža dienesta pakāpi.

 

 

 

6. Rīgas kājnieku pulka komandieris pulkvedis Jānis Priede pieņem pulka parādi. 1923. gada marts

 

“1919. gada 21. novembrī Priede ar savu bataljonu pārrāva fronti Iecavas upes rajonā, vissvarīgākajā vietā pie Rīgas – Jelgavas šosejas un straujā triecienā ieņēma Valdekas pili, kur ieguva smago ložmetēju. Tālākā uzbrukuma laikā ieņēma Lielupes tiltus pie Jelgavas un staciju, nogrieza ienaidniekam atkāpšanās ceļu, guva bagātīgas trofejas.” Par šiem nopelniem J. Priedei 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 70.

 

1925. gadā J. Priedi pārcēla uz Latgales divīziju, ieceļot par divīzijas komandiera palīgu, tam sekoja pārcelšana uz Vidzemes divīziju, no 1928.-1929. gada uz Kurzemes divīziju un visbeidzot atpakaļ uz Vidzemes divīzijas štābu par divīzijas komandiera vietas izpildītāju. 1920. gadā J. Priedei piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi. 1931. gada septembrī J. Priede atvaļinājās sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

 

 

 

6. Rīgas kājnieku pulka komandieris pulkvedis Jānis Priede notur lekciju jaunkareivjiem. 1924. gada marts

 

Laikraksta “Latvijas Kareivis” Nr.157 (19.07.1931.) rakstā “Pēc 36 gadiem karavīra gaitās...” Vidzemes divīzijas komandieris ģenerālis Kārlis Goppers, pavadot atvaļinājumā ģenerāli Jāni Priedi, rakstīja: “Strādājot tuvu kopā ar ģenerāli Priedi viņa pēdējos dienesta gados, es mācījos dziļi cienīt viņa noteikto stingro karavīra raksturu, izturību un lielo gribu ziedot visus savus spēkus mūsu jaunās armijas izveidošanai. Viņa plašās militārās zināšanas pazina ļoti labi ari ārpus divīzijas robežām un ne vienu reizi vien viņam no armijas vadības tika doti uzdevumi visas armijas mērogā, kurus visus ģenerālis Priede sekmīgi un priekšzīmīgi veica. Nereti arī mēs ar interesi sekojām viņa militāriem rakstiem, veltītiem karavīru audzināšanai un apmācībai, kuros viņš ar visu mūsu armijas kadru dalījās no sava bagātīgi piedzīvojumiem pielocītā pūra.”

 

 

 

Latvijas armijas 4.Valmieras kājnieku pulka gadasvētki. Pulkveža Jāņa Priedes uzruna. 1930. gada 18. februāris

 

1944. gadā J. Priede devās bēgļu gaitās uz Vāciju un vēlāk tālāk uz ASV. Atrodoties ASV J. Priede turpināja Eslingenē (Vācijā) jau iesākto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru (LKOK) biedrības izveidošanas darbu, kur kopā ar saviem līdzgaitniekiem nodrošināja atbalstu darba nespējīgajiem un slimajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem un viņu ģimenēm. Bijis žurnāla “Lāčplēsis” redaktors.

 

Miris 1969. gada 26. novembrī Bostonā, ASV.

 

Laikraksta “Latvija Amerikā” Nr.85 (06.12.1969.) piemiņas rakstā par ģenerāli Jāni Priedi “Vecākais latviešu ģenerālis aizsaulē” teikts: “Bostoniešiem viņš bija it kā Latvijas brīvības un latviešu karavīru varonības simbols, arvien redzams sarīkojumos, gleznu izstādēs un demonstrācijās pret dzimtenes okupantiem un par latviešu tautas tiesībām. Sarunās viņš it kā izstaroja saulainu mierīgumu, pat optimismu, bet arvien apliecināja asu dzīves vērtētāja skatienu.”

 

 

 

Ģenerālis Jānis Priede 1930. gadi

 

Savas militārās karjeras laikā J. Priede saņēma apbalvojumus – Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni.

 

Informāciju sagatavoja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturniece Inese Maļihova

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: