Ģenerālis Hugo Rozenšteins

Ģenerālis Hugo Rozenšteins (1892–1941)

 

Ģenerālis Hugo Rozenšteins

Ģenerālis Hugo Rozenšteins. Pēc 1935. gada

 

Hugo Rozenšteins dzimis 1892. gada 11. jūlijā Vecsalacas pagasta “Mērniekos”, 1911. gadā pabeidza Rīgas pilsētas reālskolu. 1914. gada janvārī H. Rozenšteins kā brīvprātīgais iestājās armijā, 92. kājnieku pulkā Narvā, bet septembrī iestājās Vladimira karaskolā Petrogradā, kuru pabeidza 1915. gada februārī praporščika dienesta pakāpē. Pēc tam turpināja dienestu gan 24. rezerves bataljona, gan 25. rezerves bataljonā. No 1915. gada jūnija H. Rozenšteins bija virsnieks 15. Tiflisas grenadieru pulkā, sākotnēji ieņēma rotas komandiera amatu, pēc tam iecelts par bataljona komandieri. 1915. gada decembrī viņš saņēma podporučika dienesta pakāpi.

 

 

Ģenerālis Hugo Rozenšteins

Pulku komandieru kursi. Rīga, 1930. gadu 1. puse. 1. no labās – pulkvedis Hugo Rozenšteins

 

1916. gadā H. Rozenšteinu paaugstināja par poručiku, bet pēc gada par štābkapteini. Pēc lielinieku apvērsuma Krievijā, 1917. gada decembrī H. Rozenšteins atstāja 15. Tiflisas grenadieru pulku un pārcēlās dzīvot uz Maskavu, pēc tam uz Petrogradu. 1918. gada maijā viņš atgriezās Latvijā.

 

1918. gada 22. decembrī H. Rozenšteins jau kā kapteinis iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un uzsāka dienestu 1. Latgales virsnieku rotā, no kuras 1919. gada 2. janvārī pārcelts uz Virsnieku rezerves rotu (vēlāko Neatkarības rotu). 16. janvāra kaujā pie Lielauces guva smagus ievainojumus, dēļ kuriem evakuēts vispirms uz Liepāju, bet pēc tam uz Vāciju. 1919. gada jūnijā atgriezās lazaretē Liepājā.

 

 

 

Ģenerālis Hugo Rozenšteins

Svinīgs pasākums Armijas virsnieku namā. 1930. gadu 2. puse. 1. rindā 5. no labās – ģenerālis Hugo Rozenšteins

 

“1919. gada 16. janvārī Lielaucē piepeša ienaidnieka uzbrukuma laikā Rozenšteins ar savu vadu 17 cilvēku sastāvā devās tuvcīņā. Lai gan vads zaudēja 7 kritušos un ievainotos, visi uzbrukumi tika atsisti un pretinieks apturēts, līdz ieradās citas bataljona daļas un atsita lieliniekus. Šajā kaujā Rozenšteins tika ievainots.” Par šiem nopelniem H. Rozenšteinam 1921. gadā piešķīra 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 581.

 

1919. gada septembrī H. Rozenšteinu iecēla par Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgu, vēlāk par Ārējās izlūkošanas nodaļas priekšnieku. 1920. gada martā H. Rozenšteins saņēma pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi. No 1920. gada septembra līdz 1921. gada janvārim H. Rozenšteins bija kara aģents Vācijā. Atgriežoties Latvijā, 1921. gada aprīlī H. Rozenšteinu iecēla par Izlūkošanas nodaļas priekšnieku.

 

 

 

Ģenerālis Hugo Rozenšteins

Virsnieku vietnieku kursu izlaidums. 1936. gads. 3. rindā 9. no kreisās – ģenerālis Hugo Rozenšteins

 

1924. gadā H. Rozenšteins pabeidza vecāko virsnieku kursus, bet 1926. gadā iestājās Čehoslovākijas Kara akadēmijā, kuru pabeidza 1928. gadā jau kā pulkvedis. Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, no 1928. līdz 1929. gadam bija 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris.

 

 

 

Ģenerālis Hugo Rozenšteins

Latvijas armijas augstākie virsnieki un civilpersonas ar savām kundzēm J. Baloža kāzu jubilejā, 1937.–1940. gads. 2. rindā 2. no kreisās – ģenerālis Hugo Rozenšteins

 

1929. gada septembrī H. Rozenšteinu iecēla par Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieku. Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, no 1933. līdz 1934. gadam bija 3. Jelgavas kājnieku pulka komandieris. 1934. gada septembrī H. Rozenšteins kļuva par Armijas štāba priekšnieka pirmo palīgu, bet 1935. gada novembrī par Augstākās kara skolas priekšnieku. 1935. gadā H. Rozenšteins saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi. 1939. gada oktobrī H. Rozenšteinu iecēla par Armijas štāba priekšnieku.

 

Padomju okupācijas laikā, 1940. gada 30. jūlijā H. Rozenšteins atvaļinājās no dienesta. 1940. gada 29. augustā Svētciema dzirnavās viņu apcietināja un izveda uz Krieviju. 1941. gada 9. jūlijā Maskavā H. Rozenšteinam piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1941. gada 30. jūlijā.

 

 

 

Ģenerālis Hugo Rozenšteins

Divīzijas komandieru kursu izlaidums. 1939. gads. 1. rindā 4. no labās – ģenerālis Hugo Rozenšteins

 

Laikrakstā “Lauku Avīze” Nr. 99., 1996. gada 10. decembra rakstā ģenerāli H. Rozenšteinu apbrīno mūsdienu armija: “Bieži vien uz kartes modelējot to laiku situācijas un kaujas, mūsdienu virsnieki apbrīno ģenerāļa Hugo Rozenšteina aso prātu un erudīciju. Viņš pirms 1940. gada izstrādāja Latvijas aizsardzības plānu. Kā savos ziņojumos atzina ārvalstu militārie atašeji Latvijā, 1940. gadā mūsu valsts karam bija tik labi sagatavota kā nekad vēl pirms tam. Tā ir arī atzinība Rozenšteinam.” 

 

Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas daži ar ģenerāli H. Rozenšteinu saistīti priekšmeti, t. sk.:

 

 

 

Ģenerālis Hugo Rozenšteins

Apsveikuma vāki (adrese) – dāvana Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka komandierim pulkvedim Hugo Rozenšteinam no 3.Jelgavas kājnieku pulka karavīriem sakarā ar amata stāža gada izbeigšanos. 1934. gada 16. septembris.

 

Savas militārās karjeras laikā H. Rozenšteins saņēma Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1. šķiras Viestura ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, kā arī vairākus augstus Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Zviedrijas un Krievijas apbalvojumus.

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: