Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics

Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics (1883–1942)

 

Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics

Ģenerālis Jēkabs Ruškevics. 1930. gadu sākums

 

Jēkabs Ruškevics dzimis 1883. gada 9. februārī Jaunsvirlaukas pagastā, Cēlājos. Mācījās Mežotnes pagastskolā un Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā, 1901. gadā pabeidza Bauskas pilsētas skolu. Līdz 1904. gadam J. Ruškevics strādāja Rīgas Pasta–telegrāfa pārvaldē un bija atturības biedrības “Auseklis” valdes loceklis. 1904. gadā J. Ruškevics iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza pēc diviem gadiem ar podporučika dienesta pakāpi. Pēc junkurskolas beigšanas J. Ruškevics uzsāka dienestu Varšavas cietokšņa kājnieku pulkā, tam sekoja pārcelšana uz Varšavas cietokšņa artilēriju. 1909. gadā viņš saņēma poručika dienesta pakāpi.

 

 

 

Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics

Latvijas armijas Tehniskās pārvaldes darbinieki. 1919.– 1920. gads Centrā pulkvedis-leitnants Jēkabs Ruškevics

 

1911. gadā J. Ruškevics iestājās Artilērijas akadēmijā Pēterburgā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, J. Ruškevicu, uzreiz pēc akadēmijas pabeigšanas, pārcēla uz Petrogradas Pētera Lielā arsenālu, kur viņš sākumā strādāja par tehniķi, vēlāk par darbnīcas pārzini un visbeidzot par konstruktoru daļas pārzini. Līdz 1918. gadam J. Ruškevics saņēma trīs dienesta pakāpju paaugstinājumus – štābkapteinis (1913), kapteinis (1915) un apakšpulkvedis (1917). 1918. gadā J. Ruškevics atvaļinājās no dienesta un pārcēlās uz Dāniju, Kopenhāgenu.

 

 

 

Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics

Bruņošanās pārvaldes gadasvētki Armijas virsnieku klubā. 1928. gads. 1. rindā centrā – Bruņošanās pārvaldes priekšnieks ģenerālis. Jēkabs Ruškevics

1918. gada beigās J. Ruškevics atgriezās Latvijā un 18. novembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. 11. decembrī J. Ruškevicu iecēla par Artilērijas daļas priekšnieku. 1919. gada 2. janvārī J. Ruškevics kopā ar Apsardzības ministriju devās uz Liepāju, kur atvaļinājās, sakarā ar ministrijas darbības izbeigšanu. Drīz pēc tam viņš aizbrauca uz Dāniju, Kopenhāgenu, no kurienes pēc dažiem mēnešiem atgriezās atkal Latvijā.

 

 

 

Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics

Ziemassvētku pasākums Apgādes pārvaldē. 1930. gadi. 1. rindā centrā – ģenerālis Jēkabs Ruškevics ar sievu (pa labi)

 

 

1919. gada 16. jūlijā J. Ruškevicu atkārtoti ieskaitīja Latvijas armijā kā artilērijas apgādības priekšnieku. Viņš vadīja gan artilērijas vienību formēšanu armijā, gan to apmācības. 1920. gada 8. martā J. Ruškevicu iecēla par Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka palīgu. Aprīlī J. Ruškevics saņēma pulkveža dienesta pakāpi. Augustā J. Ruškevics kļuva par armijas Artilērijas un tehniskās apgādības pārvaldes priekšnieku, bet decembrī – par Tehniskās pārvaldes priekšnieku.

 

 

Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics

Kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža 55. dzimšanas dienas svinības. 1936. gada 20. februāris.  1. rindā 5. no kreisās – ģenerālis Jēkabs Ruškevics

 

1922. gada janvārī J. Ruškevicu iecēla par Bruņošanās pārvaldes priekšnieku. Militāro izglītību viņš papildināja 1923. gadā Francijā, pabeidzot sakaru kursus. 1925. gadā J. Ruškevics saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi. No 1933. līdz 1938. gadam J. Ruškevics vadīja Apgādes pārvaldi. 1938. gada jūlijā J. Ruškevics atvaļinājās no dienesta un pārcēlās uz Ceraukstes pagasta Pamūšām.

 

 

 

Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics

Latvijas armijas augstākie virsnieki un ārvalstu militārie pārstāvji parādes laikā Esplanādē. Rīga, 1930. gadu vidus. 1. rindā 3. no labās – ģenerālis Jēkabs Ruškevics

 

1938. gada 9. februārī izdevumā “Latvijas Kareivis” rakstā par godu J. Ruškevica dzimšanas dienai rakstīts, ka “bez saviem tiešā dienesta pienākumiem ģenerālis Ruškevics visu laiku ir ņēmis dzīvu dalību [..] karavīru militārās izglītošanas darbā, darbodamies ilgus gadus kā lietpratīgs un iecienīts mācības spēks mūsu kara mācības iestādēs. Arī ārpus armijas rindām ģenerālis Ruškevics ir iecienīts un plaši pazīstams kā sabiedrisks darbinieks, ņemot dzīvu dalību starp citu arī pretalkohola kustības sekmēšanā mūsu tautā.

 

 

 

Ģenerālis Jēkabs Rūdolfs Ruškevics

Ģenerālis Jēkabs Ruškevics (pa labi) kapteiņa Jaunlina kāzās. 1930. gada 22. februāris

 

Padomu okupācijas laikā, 1941. gadā J. Ruškevicu apcietināja un izveda uz Krieviju. J. Ruškevics miris 1942. gada 29. augustā Soļikamskas soda nometnēs.

 

Savas militārās karjeras laikā J. Ruškevics saņēma Latvijas 1., 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni; Igaunijas 1. šķiras 2. pakāpes Brīvības krustu; Krievijas 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 3. šķiras Sv. Annas ordeni, kā arī vairākus augstus Čehoslovākijas, Somijas un Lietuvas apbalvojumus.

 

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: