Ģenerālis Pēteris Skrapce

Ģenerālis Pēteris Skrapce (1884–1906)

 

Ģenerālis Pēteris Skrapce, portretuzņēmums. Pēc 1929. gada

 

Pēteris Skrapce dzimis 1884. gada 9. oktobrī Cēsu apriņķa Pilsraunas pagastā. 1902. gadā brīvprātīgi iestājās 102. Vjatkas kājnieku pulkā. Pēc Viļņas junkurskolas beigšanas 1906. gadā P. Skrapce jau kā podporučiks turpināja dienestu 114. Novotoržskas kājnieku pulkā Jelgavā un 105. Orenburgas kājnieku pulkā Viļņā. 1909. gadā saņēma poručika dienesta pakāpi.

 

 

 

Viļņas junkurskolas podporučiki. 1906. gads. 3. rindā 2. no kreisās – podporučiks Pēteris Skrapce

 

1911. gadā P. Skrapce iestājās Intendantūras akadēmijā Pēterburgā, kuru pabeidza 1914. g. jūnijā.  Pēc akadēmijas beigšanas P. Skrapce turpināja dienestu Kijevas kara apgabala Intendatūras pārvaldē, vēlāk 4. Sibīrijas strēlnieku divīzijas Rīgas frontē par intendantu. Līdz 1918. gadam P. Skrapce saņēma štābkapteiņa (1913. gadā), kapteiņa (1915. gadā) un apakšpulkveža (1917. gadā) dienesta pakāpju paaugstinājumus. 1918. gada jūlijā P. Skrapce uzsāka dienestu Ukrainas hetmaņa armijā, pēc pāris mēnešiem Ukrainā mobilizēts Sarkanajā armijā, kam sekoja dienests Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. 1919. gadā P. Skrapce kļuva par Kijevas karaspēka intendantu.

 

 

 

Apgādes pārvaldes karavīri un darbinieki. 1925.-1929. gads. 2. rindā 7. no labās – pulkvedis Pēteris Skrapce

 

1920. gada aprīlī P. Skrapce atgriezās Latvijā un kā pulkvedis-leitnants iestājās Pagaidu valdības bruņotajos spēkos – Galvenās apgādības pārvaldē. Jūlijā P. Skrapci iecēla par priekšnieku Kara ēku un būvju valdē, pēc kuras likvidēšanas 1924. g. martā pārvietots uz Kara saimniecības pārvaldi (vēlākā Galvenās intendantūras pārvalde). 1920. gadā P. Skrapcem piešķīra pulkveža dienesta pakāpi.

 

 

 

Apgādes pārvaldes karavīri un darbinieki. Ap 1929. gadu. 2. rindā 6. no labās – pulkvedis Pēteris Skrapce

 

1927. gadā P. Skrapci iecēla Galvenās intendantūras pārvaldē par galvenā intendanta palīgu, bet 1929. gadā par galvenā intendanta vietas izpildītāju un 11. novembrī paaugstināja par ģenerāli. 1933. gadā P. Skrapci iecēla Apgādības pārvaldes priekšnieka palīga amatā, kur viņš sabija līdz 1938. gada augustam, kad atvaļinājās sakarā ar štata vietu samazināšanos. No 1941. līdz 1944. gadam P. Skrapce darbojās Tautas Palīdzībā.

 

 

 

Saimniecības virsnieku kursu izlaidums. 1938. gada 28. aprīlis. 1. rindā 7. no labās – ģenerālis Pēteris Skrapce

 

Saeimas stenogrammās Nr. 5 (21.01.1930.) V sesijas 36. sēdes materiālos par ģenerāļa Pētera Skrapces kā galvenā intendanta vietas izpildītāja darbu teikts: “Uzturs — ja par Rīgas garnizonu nevar žēloties, tad Liepājas un Daugavpils garnizonu dažādās daļās uzturs nav tāds, ko varētu uzskatīt par apmierinošu, lai gan kaloriju skaits, kas atvēlēts mūsu armijā, ir liels, pat augstāks nekā mūsu kaimiņu valstīs. Te galvenais ir tas, ka uztura līdzekļus neprot pareizi izmantot, neprot ēdienu pareizi pagatavot. Mums pārmet galvenajam intendantam, ka viņš maz rūpējas par to, kas notiek ar karavīru uzturu. Galvenais intendants ģenerālis Skrapce karaspēka daļās ļoti reti redzams. Tāpēc viņš arī nezin, kādi apstākļi tur valda, un te arī meklējams izskaidrojums.”

 

 

 

Ārvalstu militārie atašeji un Latvijas armijas virsnieki Rīgā, Esplanādē. 1937. gads. 1. rindā 1. no kreisās - ģenerālis Pēteris Skrapce

 

Miris 1960. gada 29. oktobrī. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Savas militārās karjeras laikā P. Skrapce saņēma apbalvojumus – Latvijas 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni; Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Annas ordeni.

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Saistībā ar valdības
izsludināto ārkārtas
situāciju valstī
Latvijas Kara muzejs
ir slēgts līdz 14.04.2020.

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Raksti mums uz e-adresi
Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: