Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis (1873–1945)

 

 

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis. 1920. gadu otra puse–1930. gadi

 

Mārtiņš Vācietis dzimis 1873. gada 2. janvārī Lēdurgas pagastā. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1891. gadā kā brīvprātīgais iestājās armijā, 99. kājnieku pulkā. 1892. gadā iestājās Maskavas junkurskolā, kuru pabeidza pēc diviem gadiem ar iegūto podporučika dienesta pakāpi.

 

 

 

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Pulkvedis Mārtiņš Vācietis ar kundzi Emīliju un audžumeitu Eiženiju Alīdi. 1920. gadu pirmā puse

 

Līdz 1895. gadam M. Vācietis dienēja 41. artilērijas brigādē, pēc tam – 41. artilērijas parkā. 1897. gadā viņš turpināja dienestu 25. artilērijas brigādē, kur pēc gada ieguva poručika dienesta pakāpi. 1900. gadā M. Vācietis kļuva par 16. armijas korpusa artilērijas vecāko adjutantu un 1901. gadā saņēma štābkapteiņa dienesta pakāpi.

 

 

 

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Baterijas virsnieku komandieru kursi. 1927. gads, Daugavpils. 1. rindā 5. no labās – ģenerālis Mārtiņš Vācietis

 

1904.–1905. gadā M. Vācietis piedalījās Krievijas–Japānas karā, pēc tam turpināja dienestu 25. artilērijas brigādē. 1906. gadā viņu paaugstināja par kapteini. Turpinot apgūt militārās zināānas, 1913. gadā M. Vācietis pabeidza artilērijas virsnieku skolu jau kā apakšpulkvedis. 1914. gada jūlijā viņu iecēla par 25. artilērijas brigādes komandieri.

 

 

 

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Kara akadēmisko kursu klausītāji un pasniedzēji pie Virsnieku kluba Daugavpils cietoksnī. 1928. gads. 1. rindā 5. no labās – ģenerālis Mārtiņš Vācietis

 

Pirmā pasaules kara laikā M. Vācietis atradās frontē. 1916. gada novembrī viņu slimības dēļ evakuēja no frontes uz Petrogradu, bet decembrī – uz Kislovodsku. 1917. gadā M. Vācieti iecēla Kijevas kara apgabala virsnieku rezervē, bet pēc dažiem mēnešiem, augustā, atkal slimības dēļ M. Vācietis atvaļinājās no dienesta un līdz 1918. gada augustam apmetās dzīvot Tambovas apriņķī.

 

 

 

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Brīvības pieminekļa celtniecībai veltīts pasākums Armijas virsnieku klubā. 1930. gadu sākums. 1. rindā 1. no kreisās – ģenerālis Mārtiņš Vācietis

 

1918. gada augustā M. Vācietis atgriezās Rīgā un 11. decembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas dienestā pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. 1919. gada janvārī Rīgā, ienākot Sarkanajai armijai, M. Vācietis nepaspēja izbraukt un bija spiests palikt pilsētā. Aprīlī M. Vācieti mobilizēja Padomju Latvijas armijā, bet 22. maijā, kad lielinieki atkāpās no Rīgas, viņš dezertēja un 12. jūlijā iestājās Latvijas armijā.

 

 

 

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Kalpaka bataljona atceres dienā Liepājā. 1931. gada marts. 1. rindā 4. no labās – ģenerālis Mārtiņš Vācietis

 

1919. gada jūlijā M. Vācietis kļuva par Apsardzības ministrijas ieroču apgādes pārzini, drīz pēc tam – par Artilērijas rezerves priekšnieku. 1919. gada decembrī M. Vācietis saņēma pulkveža dienesta pakāpi un līdz 1922. gadam ieņēma Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka palīga amatu.

 

 

 

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Kara ministrs Mārtiņš Vācietis ar kundzi Emīliju. Rīga, 1929.–1930. gads

 

1922. gada martā M. Vācieti atvaļināja no dienesta, bet pēc diviem gadiem atkal ieskaitīja dienestā par artilērijas inspektora palīgu. 1926. gadā M. Vācietis ieguva ģenerāļa dienesta pakāpi. 1929. gada septembrī, sakarā ar štatu samazināšanu, M. Vācieti atkal atvaļināja no dienesta. Savukārt jau 1929. gada decembrī M. Vācieti iecēla par kara ministru Hugo Celmiņa vadītajā valdībā. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1931. gada martam.

 

1929. gada 1. novembra laikrakstā “Artilērijas Apskats” ievietota ģenerāļa E. Kalniņa rakstīta dienas pavēle, kurā viņš pievienojis arī M. Vācieša raksturojumu: “Ģenerālis Vācietis savā plašajā militārā darba laukā strādādams vienmēr ir bijis priekšzīmīgs artilērists, stingrs un taisnīgs priekšnieks un līdz ar to arī no visiem iecienīts un iemīļots darba biedrs.”

 

 

 

Ģenerālis Mārtiņš Vācietis

Pulkvedis Mārtiņš Vācietis ar kundzi Emīliju un radiem Jāņos. Carnikava, 1926. gads

 

M. Vācietis miris 1945. gada 19. martā, Rīgā. Apbedīts Carnikavas pagasta, Carnikavas kapos.

 

1990. gada 20. oktobra laikrakstā “Zvaigzne” ievietotā atmiņu stāsta “Sestā kolonna” (1957) autors Mariss Vētra, atceroties M. Vācieti, rakstīja: “Mārtiņš Vācietis Pirmo pasaules karu pārcieta kā artilērijas brigādes komandieris krievu armijā, bet par ģenerāli uzšāvās ar lielgabaliem brīvības cīņās. Viņš bija pavecs, lēns un ļoti sirsnīgs.”.

 

Savas militārās karjeras laikā M. Vācietis saņēma Latvijas 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Krievijas 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 2. un 3. šķiras Sv. Annas ordeni.

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts katru dienu
10.00 - 18.00 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 17.00 (novembris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-oktobris)
10.00 - 16.45 (novembris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: