Ģenerālis Žanis Bahs

Ģenerālis Žanis Bahs (1885-1941)

 

 

Pulkvedis Žanis Bahs, 1920. gadu beigas

 

Žanis Bahs dzimis 1885. gada 6. oktobrī Gaiķu pagasta Lielsatiķu muižas Bērzukrogā. Ž. Bahs 1906. gadā pabeidza N. Mironova komercskolu Rīgā, bet pēc tam studēja metalurģiju Pēterburgas Politehniskajā institūtā. No 1912. līdz 1913. gadam Ž. Bahs bija obligātajā dienestā 170. kājnieku pulkā - atvaļināts pēc rezerves praporščiku pārbaudījuma nokārtošanas.

1914. gada jūlijā Ž. Bahu mobilizēja armijā, nozīmējot par ieroču pārzini 174. kājnieku pulkā. No 1916. gada viņš bija virsnieks 540. kājnieku pulkā, bet gada nogalē Ž. Bahu pārcēla uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. Laiks latviešu vienībā bija īss, jo 1917. gada februārī viņš atgriezās 540. kājnieku pulkā. 1917. gada augustā Ž. Bahs izturēja iestājpārbaudījumus Krievijas Ģenerālštāba akadēmijā un turpināja dienestu 37. armijas korpusa štābā. Ž. Baha dienesta gaitas beidzās 1918. gada februārī, kad viņu atvaļināja štābkapteiņa dienesta pakāpē.

"Žanis Bahs izcīnīja daudzas kaujas gan Galīcijā, gan pie Varšavas, gan pie Rīgas. Baiļu nicināšana un gļēvulības nepazīšana ir tās īpašības, kas jaunajam virsniekam sagādā Krievijas armijas augstākās goda zīmes un vispārēju atzinību."

Ž. Bahs sākumā dzīvoja Čerņigovas guberņā pie vecākiem, bet no 1918. gada augusta Sabilē. Tā paša gada 13. decembrī Ž. Bahs iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kapteiņa dienesta pakāpē un tika iecelts par Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļas Vispārīgās nodaļas priekšnieku. No 1919. gada aprīļa Ž. Bahu nosūtīja Ziemeļlatvijas brigādes komandiera rīcībā. 1919. gada vasarā viņš pavadīja Pleskavā kā Latvijas militārais pārstāvis, bet pēc tam atgriezās Rīgā, lai kļūtu par Latvijas Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Operatīvās nodaļas priekšnieku.

Bermontiādes sākumā, 1919. gada 8.-10. oktobrī Ž. Bahs izcēlās ar savu drosmi situācijas izlūkošanā un parādīja savas taktiķa prasmes. Viņa Lāčplēša Kara ordeņa domes lietā rakstīts: "1919. g. 8.-10. okt. B. (Bahs) atradās Pārdaugavā, noskaidroja kaujas apstākļus, tā sekmēdams tālākās kaujas plāna sastādīšanu, zem tiešas ienaidnieka uguns aukstasinīgi veica savus pienākumus štābā."

1920. gadā Ž. Bahs piedalījās miera sarunās ar Padomju Krieviju, kā arī viņu paaugstināja pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. Pēc miera līguma noslēgšanas viņš turpināja darbību Maskavā kā Latvijas militārais pārstāvis līdz 1921. gada martam, kad viņam bija jāpamet Padomju Krievija pēc apsūdzēšanas naidīgā darbībā. 1922. gada novembrī Ž. Bahs atgriezās Latvijā un kļuva par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku.

 

 

 

Pulkvedis Žanis Bahs 1. rindā 4. no kreisās Vidzemes divīzijas virsnieku vidū, ģenerālim Krišjānim Berķim atvadoties no divīzijas. 1934. gads

 

 

Lai celtu kvalifikāciju, Ž. Bahs 1924. gadā pabeidza vecāko virsnieku kursus, saņemot pulkveža dienesta pakāpi. 1927. un 1928. gadā viņš turpināja sevi pilnveidot, iegūstot bataljona komandēšanas cenzu 5. Cēsu kājnieku pulkā, bet 1929. gadā beidza astoņus mēnešus ilgos Kara akadēmiskos kursus.

 

 

Pulkvedis Žanis Bahs viens sēž aizmugurē pie arkām pulka komandieru kursos. 1930. gadu 1. puse

 

 

1930. gadā Ž. Bahu iecēla par 4. Valmieras kājnieku pulka komandieri, bet 1934. gada jūlijā par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. 1936. gadā Ž. Bahs saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi un tika iecelts par Latgales divīzijas komandiera palīgu, bet tā paša gada oktobrī pārcēlās uz Daugavpili, kur kļuva par Zemgales divīzijas un Daugavpils garnizona komandieri.

 

 

 

Ģenerālis Žanis Bahs pieņem 12. Bauskas kājnieku pulka parādi. 1937. gada 18. novembris

 

 

1938. gadā "Latgales Vēstnesis" rakstīja: "Samērā īsā laikā ģen. Bahs iemantojis Daugavpils sabiedrības nedalītas simpātijas un cieņu ne vien kā krietns karavīrs un garnizona priekšnieks, bet arī kā atsaucīgs un rosīgs sabiedrisks darbinieks. Bez tiešiem karavīra pienākumiem, viņš vienmēr atradis laiku un iespēju būt klāt arī tur, kur gājusi runa par latviskās apziņas izkopšanu un stiprināšanu Austrumlatvijā. Viņš pierādījis, ka nav vienaldzīgs vērotājs, bet rosīgs darītājs. Bez viņa atbalsta nav palicis neviens labs sabiedrisks pasākums, neviens labs nodoms Latvijas stiprināšanai un latviskai Latvijai".

 

 

Pulkvedim Žanim Baham dāvinātais sudraba biķeris. 1930. gadi

 

 

1940. gada 16. jūnijā īsi pirms pusnakts agrākais Daugavpils garnizona komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis apciemoja savu pēcteci Ž. Bahu un prasīja, ko viņš darīs sakarā ar padomju ultimātu. Mazrunīgais, bet inteliģentais un patriotiskais Ž. Bahs mierīgi atbildēja: "Mēs, ģenerāļa kungs, darīsim tikai to, ko mums pavēlēs priekšniecība, un tā mums pavēl krievus ielaist. Komisija jau ir izbraukusi uz robežu šos "draugus" sagaidīt."

 

 

 

Ģenerāļa Žaņa Baha vizītkarte. 1937.-1940. gads

 

 

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada oktobrī ģenerāli Ž. Bahu atvaļināja. Viņš strādāja par plānotāju PSRS Upju flotes tautas komisariāta Rīgas rūpnīcā, bet 20. decembrī tika apcietināts un izvests uz PSRS. 1941. gada 18. jūlijā Ž. Baham piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī. 

Savas militārās karjeras laikā Ž. Bahs saņēma 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa ordeni, Polijas Polonia Restituta ordeni, 3. šķiras Zviedrijas Šķēpa ordeni, 2. un 3. pakāpes Krievijas Svētā Staņislava ordeni ar šķēpiem un 3. šķiras Krievijas Svētās Annas ordeni ar šķēpiem.

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts:
no otrdienas līdz svētdienai
10.00 - 18.00 (aprīlis-septembris)
10.00 - 17.00 (oktobris-marts)

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 17.45 (aprīlis-septembris)
10.00 - 16.45 (oktobris-marts)

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Raksti mums uz e-adresi
Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: