Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris

                                                                                  

Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris




Militārā orķestra pirmsākumi neatkarīgajā Latvijā ir meklējami Latvijas Neatkarības kara laikā. Vēl tad, kad īsti nebija skaidrs, vai Latvija nosargās savu neatkarību, un uzticamā karaspēka lielums bija skaitliski neliels, Liepājas Jaunformējamo spēku priekšnieks - kapteinis Ludvigs Bolšteins, 1919. gada 6. februārī izdeva pavēli Nr. 11, kuras trešajā paragrāfā uzdeva kapelmeistaram Paulam Strungem saformēt muzikantu komandu. Latviešu virsniekiem muzikantu komandas jeb orķestra esamība karaspēkā nebija nekas jauns, jo 1. Pasaules kara gados katrā latviešu strēlnieku pulkā bija savs orķestris.

Drīzumā lielākas un mazākas muzikantu komandas tapa katrā karaspēka daļā. Tāpat tika izveidots armijas mūzikas inspektora dienests, kura uzdevums bija šos orķestrus pārzināt, kā arī rūpēties par to apgādāšanu ar notīm un mūzikas instrumentiem. Mūziku baudīja ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji, kuri labprāt ieradās uz šo orķestru spēlētām zaļumballēm un koncertiem.

 

 

 

Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris. Rīga, 1920. gadu beigas

 

 

Viens no aktīvākajiem Latvijas armijas vienību orķestriem bija 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris kapelmeistara kapteiņa Gotharda Helmaņa vadībā. Gothards Helmanis muzikālo izglītību ieguva Jelgavas mūzikas institūtā un Pēterburgas konservatorijā, specializējoties vijoļspēlē. 1. Pasaules kara laikā iestājās latviešu strēlniekos, bet pēc tam kā vijolnieks pievienojās Vanemuines simfoniskajam orķestrim Tērbatā. Nodibinoties Igaunijas valstij, G. Helmani iesauca Igaunijas armijā. Veidojoties latviešu vienībām Igaunijā, Helmanis kā kapelmeistars nonāca tobrīd 2. Cēsu kājnieku pulkā, kur arī izveidoja vienības orķestri.

 

 

 

Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestra karavīri mēģinājumā, priekšā stāv orķestra vadītājs kapteinis Gothards Helmanis. Rīga, 1920. gadu beigas


 

Orķestra tiešajos pienākumos bija nodrošināt muzikālo pavadījumu pulka parādēs un dažādos svinīgos, vai atceres pasākumos. Par piemēru var minēt uzstāšanos Rīgas garnizona kapu svētkos vai Virsnieku kluba dārza atklāšanas pasākumā. Ņemot vērā, ka orķestris, tāpat kā pulks, bija dislocēts Rīgā, to aicināja nodrošināt muzikālo pavadījumu dažādos sabiedriskos un kultūras pasākumos, kā arī spēlēt zaļumballes.

 

 

 

Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris kapteiņa Gotharda Helmaņa vadībā spēlē parādes laikā. Rīga, Esplanāde. 1930. gadi

 

 

Orķestris nereti uzstājās plašākai publikai speciāli tam veltītajos koncertos un pasākumos, kas pamatā sasaucās ar valsts vai armijas mēroga svētkiem un atceres datumiem. Par piemēru var minēt 1926. gada 17. novembrī notikušo koncertu Māras baznīcā, 1929. gada 25. maijā turpat notikušo Kara slimnīcas 10 gadu pastāvēšanas svētkiem veltīto koncertu, vai koncertu pulkveža Frīdriha Brieža piemiņas dievkalpojumā Ģertrūdes baznīcā. Īpaši gribētos izcelt koncertu Brīvības bulvārī 1927. gada 8. maijā, kad orķestris atbalstīja ziedošanas kampaņu cīņai pret tuberkulozi.

 

 

 

Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris spēlē uz kādas no Rīgas centrālajām ielām. 1930. gadi

 

 

Tomēr 5. Cēsu kājnieku pulka nozīmīgākais profesionālais notikums norisinājās 1926. gadā, kad orķestris devās komandējumā uz Helsinkiem, lai nodrošinātu Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vizīti Somijā. Šāds brauciens sniedza pamatu īpaši lielai atzinībai.

 

 

 

Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris. Rīga,1930. gadi

 

 

1930. gados orķestris ieguva arvien lielāku atpazīstamību arī ārpus Latvijas armijas pasākumu vides. 1930. gada maijā Mellužu parkā Jūrmalā veltīja benefices koncertu 5. Cēsu kājnieku pulka orķestra vadītājam G. Helmanim, bet 10. augusta pasākumā orķestri reklamēja kā sevišķi iecienītu. Orķestrim uzticēja arī Jāņu svētku koncerta un balles spēlēšanu Lielvārdē.

 

 

 

Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris vasaras nometnē. Rīga, 1920. gadu beigas


 

1935. gadā G. Helmanis atvaļinājās no armijas, un viņa vietu ieņēma administratīvais virsleitnants Jānis Rābe, kurš iepriekš bija 9. Rēzeknes kājnieku pulka orķestra kapelmeistars. Iespējams, ka tieši J. Rābes vadībā orķestris ar savu koncertprogrammu publiski uzstājās visvairāk. 5. Cēsu kājnieku pulka orķestra mūziku visi interesenti varēja netraucēti baudīt brīvdabas koncertos dažādos Rīgas parkos, šie muzikālie priekšnesumi norisinājās “Rīgas pilsētas brīvkoncertu” un “Kara orķestru koncertu” ietvaros. 20.gadsitma 30. gadu nogalē 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris aktīvi koncertēja Arkādijas parkā, Vērmanes dārzā, Grīziņkalna parkā, Dzegužkalna parkā, Miera dārzā un Ziedoņdārzā.

 

 

 

Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka orķestris brīvdabas koncertā, centrā stāv orķestra vadītājs kapteinis Gothards Helmanis. Rīga, 1920. - 1930. gadu mija


 

Viens no 5. Cēsu kājnieku pulka orķestra izpildītajiem un G. Helmaņa radītajiem skaņdarbiem saglabājies arī līdz mūsdienām. Tas ir “Latvju maršs”, ko varat noklausīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=5w1YQjzIdv4

 

 

________________________

Kristaps Pildiņš

Kolekciju un vēstures pētniecības nodaļas vēsturnieks

Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija

Darba laiki:

Muzejs atvērts:
no trešdienas līdz svētdienai
10.00 - 17.00

Darba laiks svētkos
18.XI - 10.00 - 17.00
19.XI - 10.00 - 17.00


Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:
10.00 - 16.45

          

Muzeja administrācija
    +371 67228147

Ekskursiju pieteikšana
    +371 67223743

Oficiālais e-pasts: administracija[at]karamuzejs.lv

Raksti mums uz e-adresi
Muzeja apmeklējums
ir bezmaksas!

Seko mums sociālajos medijos: