Viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam - 80!
Viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam, pirmajam atjaunoto Latvijas Jūras spēku komandierim, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretāram, Nacionālo Bruņoto spēku komandierim, aktīvam sabiedriskajam darbiniekam, Latvijas Kara muzeja draugam un atbalstītājam nozīmīga dzīves jubileja. Vienā no muzeja darbinieku intervijām, jautāts par grūtībām un problēmām, atjaunojot Latvijas Jūras spēkus, G. A. Zeibots atbildēja - nav problēmu, ir izaicinājumi un tikai darbs, darbs un darbs. Par izaicinājumiem un darbu stāta muzeja krājuma priekšmeti, kurus viceadmirālis G. A. Zeibots ir dāsni dāvinājis muzejam. Viņa dāvinājumi ir devuši vērtīgu papildinājumu gan muzeja Vēsturisko priekšmetu, tostarp ar formas tērpiem, gan Dokumentu un visplašāk Fotogrāfiju kolekcijai.
G. A. Zeibots mācījies Gaujienas vidusskolā un Smiltenes mūzikas skolā. Par dzīves ceļa izvēli ir teicis: “Lai iemīlētu ūdeni, vajag piedzimt pie jūras. Man pietika ar Gauju…”. Viņš absolvējis Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) Augstāko Jūras kara radioelektronikas skolu, Jūras kara akadēmiju. Kad Latvijā sākas Atmodas laiks, G. A. Zeibots bija Jūras kara bāzes komandiera vietnieks Liepājā. Viņš piedzīvoja padomju pārbūves laika “izraidīšanu” par piedalīšanos sarkanbaltsarkanā - Latvijas valsts karoga uzvilkšanu virs Liepājas Pedagoģiskā institūta ēkas. Atmiņu ierakstā viņš stāsta: “Mans liktenis bija izlemts 1988. gada 18. novembrī, kad es Padomju karaflotes jūras kapteiņa formā, ar sievu pie vieniem sāniem un sievasmāti pie otriem sāniem, piedalījos Latvijas karoga pacelšanā virs Liepājas Pedagoģiskā institūta. 1988. gads, 18. novembris. Un jau 28. decembrī, tas ir nepilnas 45 dienas, kad es tiku izmests un nākošie četri gadi es dzīvoju ārpus Padomju Savienības.” Tā bija Polija, kur G. A. Zeibots sekoja līdz notikumiem un uzturēja kontaktus ar domubiedriem Latvijā. Līdz 1991. gada 21. augustā Latvija atguva neatkarību de facto. G. A. Zeibots turpina: “Un tad kāds tomēr bija ierosinājis, ka Zeibotam vajadzētu uzdot par uzdevumu sākt veidot Latvijas, jā, Latvijas Kara floti. Un es biju izsaukts uz Latviju.” G. A. Zeibota un tā laika Latvijas valdības vadītāja Ivara Godmaņa saruna notika 1991. gada 4. septembrī, dienā, kad Krievijas Federācija atzina Latvijas Republikas neatkarību. Par tikšanos viņš atceras: “ …bet man bija ilgāk jāgaida, jo tūlīt sākās zvani un Godmaņa kungs tur atbildēja dažādām pasaules ziņu aģentūrām. … apmēram kādas stundas divas gaidīju un tad atvērās durvis: “Nāc iekšā!”. Un es iegāju iekšā un mūsu saruna bija ļoti īsa. Viņš saka: “Esi gatavs?”. “Tieši tā, esmu gatavs!”, “Kad vari būt Latvijā?”. Es nosaucu 15. janvāri. Es ierados Latvijā 1992. gada 13. janvārī”.
1992. gada februārī Latvijas Kara muzejā Gaidis Andrejs Zeibots zvērēja uzticību Latvijas valstij. Muzejs bija atjaunots 1990. gada vasarā un jau rudenī muzeja vēsturnieki, pateicoties sabiedrības atsaucībai, bija iekārtojuši izstādi par Latvijas armiju 1920.–1940. gadā. Šajā zālē arī notika svinīga ceremonija. Muzeja foto negatīvu kolekcijā atrodas liecības par šo notikumu.
Zvēresta ceremonija Latvijas Kara muzejā. 1992. gada februāris. Fotogrāfs A. Laiva. LKM krājums. No kreisās: 1. pulkvedis D. Turlais, 2. majors I. Redisons, 3. jūras kapteinis G. A. Zeibots, 4. pulkvedis V. Matīss, pulkvedis A. Galviņš, majors R. Grišāns, virsleitnants A. Jaunbērziņš. Zvērestu pieņem aizsardzības ministrs T. Jundzis (1. no labās) un Ā. Lilientāls.
Stāstot par Latvijas Jūras spēku atjaunošanas pirmajiem gadiem, G. A. Zeibots vienmēr ir uzsvēris, ka faktiski bija jāsāk no nekā, bija motivēti cilvēki, kuriem bija jāveido jaunas struktūras. (Aicinām uzzināt vairāk par Jūras spēkiem apmeklējot muzeja jaunāko Latvijas Kara muzeja ekspozīciju “Gods kalpot Latvijai”)
Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis G. A. Zeibots. Jūras spēku štābs, Rīga, 1993. gads. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
A. G. Zeibots uzsver Rietumvalstu palīdzības nozīmi Jūras spēku atjaunošanā. “Zviedrija daudz palīdzēja: iedeva pirmos piecus krasta apsardzes kuģus, nodrošināja trīs lielās radaru sistēmas, kas ļāva izveidot otrās pakāpes jūras novērošanas sistēmas.” Intervijās viņš piemin, ka daudzas lietas mūsu partneri darīja, vispirms un visvairāk domājot par sevi. “Viņiem vajadzēja, lai Latvija reāli sāk sargāt savu jūras robežu, zinot, kāda tolaik bija bēgļu plūsma, kas caur Latviju, Lietuvu un Igauniju gāja uz Rietumu pusi. Tie, kas šo bēgļu plūsmu organizēja, darīja to sadarbībā ar bijušo režīmu”. Dzelžus mums iedos, mums jāapmāca cilvēki - bija Jūras spēku komandiera pārliecība. Latvijas Jūras spēkiem radās iespēja nosūtīt pirmos kadetus uz Jūras akadēmiju Zviedrijā, kura apmaksāja studijas. Par apmācībām vienojās arī ar Dāniju un Vāciju. Pēc pāris apmācību gadiem, Jūras spēkiem nebija grūtību pārņemt, ne modernos patruļkuģus no Norvēģijas, ne arī mīnu iznīcinātājus, jo cilvēki bija sagatavoti, viņi mācījās visur, kur bija iespējams. Mācīties devās arī pats Jūras spēku komandieris. Viņš zināšanas papildināja Dž. Maršala stratēģisko pētījumu un aizsardzības ekonomikas koledžā Vācijā, ASV Armijas kara koledžā Karlailā un Ģenerāļu kursā Itālijā.
Dienesta pienākumus pildot, mācībās, formālos un neformālos pasākumos G. A. Zeibota atbalsts vienmēr ir bijusi viņa ģimene un īpaši viņa kundze Dzintra.
G. A. Zeibots ar nākamo sievu Dzintru. Gaujiena, 1963. gads. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
Jūras spēku komandieris G. A. Zeibots un Dz. Zeibote kādā pasākumā. Latvija, 1990. gadu vidus. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
Latvijas Jūras spēku komandiera jūras kapteiņa G. A. Zeibota caurlaide par tiesībām uzturēties ASV Armijas Kara koledžas teritorijā. 1998. gads. LKM krājums
Dz. Zeibotes caurlaide par tiesībām uzturēties ASV Armijas Kara koledžas teritorijā. 1998. gads. LKM krājums
ASV Armijas Kara koledžā tradicionāli notika “Nacionālās dienas” pasākums. Tajās kursanti iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar savu valsti, tās vēsturi, tradīcijām, nacionālajiem ēdieniem. Dzintra Zeibote tērpusies Kurzemes novada tautas tērpā – svārki no Alsungas, veste, blūze un villaine no Kuldīgas.
(Latvijas Kara muzeja izstādē “Ziņojums sekos…”, kas veltīta Latvijas un ASV sadarbībai militārajā jomā, var plašāk uzzināt par G.A. Zeibota mācībām Amerikā.)
Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis G. A. Zeibots ar kundzi Dz. Zeiboti “Nacionālās dienas” pasākumā ASV Armijas Kara koledžā. 1999. gada jūnijs. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
1999. gada 26. augustā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga parakstīja pavēli par admirāļa pakāpes piešķiršanu G. A. Zeibotam, un 14. septembrī admirālis Zeibots, saņemot no prezidentes admirāļa zobenu un uzplečus, svinīgi solīja kalpot Latvijai, “savam godam, latvju slavai, Tēvzemei un brīvībai”. Un tie nav tikai vārdi un formāls solījums, tas ir viņa dzīves kredo, ticība un pārliecība.
Admirāļa zobena saņemšanas ceremonija Aizsardzības ministrijā 1999. gada 14. septembris. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums. No kreisās: 1. NBS komandieris pulkvedis R. Graube, 2. aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis, 3. Latvijas Valts prezidente V. Vīķe-Freiberga, 4. admirālis G. A. Zeibots, 5. Dz. Zeibote
Nākamais izaicinājums G. A. Zeibotam bija atbildīgais Aizsardzības ministrijas izpildsekretāra NATO integrācijas jautājumos amats. Tika novērtētas viņa diplomāta spējas, erudīcija un zināšanas militārajos jautājumos. G. A. Zeibots atmiņās un intervijās uzsvēris, ka pēc neatkarības atjaunošanas bija skaidrs, ka Latvijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai un NATO. Atmiņu ierakstos par to laiku G. A. Zeibots stāsta: “Tas pats 2001. gads, 18 reizes būt Amerikā viena gada laikā. Nu neskatoties uz to, ka ir arī citas NATO valstis, kurās katrā bija jābūt un katrā mēs bijām. Mums bija divas tādas komandas. Viena komanda mums bija apvienotā – Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija. Otra komanda mums bija nacionālā. Divi cilvēki no Latvijas, divi no Igaunijas, divi no Lietuvas un atkal pa visām galvaspilsētām. Stāstījām visur to labo stāstu, un es saku, grūtības bija tikai tās, ka tu esi dienu un nakti kaut kādā kustībā, bet varbūt tas ir ļoti labi, ka tu esi visu laiku kādā kustībā un darbojies un tas tev dod spēkus.”
Sienas dekors ar NATO simboliku un 26 NATO dalībvalstu karogiem. Dāvināts viceadmirālim G. A. Zeibotam Briselē, atvadoties no kolēģiem NATO mītnē, sakarā ar atvaļināšanos no dienesta.
G. A. Zeibotam bija tas gods un atbildība vadīt Nacionālos bruņotos spēkus laikā, kad Latvija tika uzņemta NATO.
NBS komandieru maiņas ceremonija. NBS komandieris brigādes ģenerālis R. Graube iedzen NBS komandiera karoga kātā Karoga naglu. 2003. gada 30. janvāris. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums
NBS komandieru maiņas ceremonija. NBS komandieris brigādes ģenerālis R. Graube nodod komandiera karogu kontradmirālim G. A. Zeibotam. 2003. gada 30. janvāris. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums
2003. gada maijā notika pirmā kopīgā visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs. Vizītes ietvaros notika svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija Ārlingtonas Nacionālajā kapsētā, kas ir atdusas vieta karavīriem no visiem militārajiem konfliktiem, kuros piedalījusies ASV.
Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri ierodas uz svinīgo ceremoniju. ASV Vašingtona, 2003. gada 7. maijs. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums. No kreisās: Lietuvas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Jonas Kronkairis, Latvijas NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un Igaunijas bruņotos spēku komandieris viceadmirālis Tarmo Kauts.
Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri vainaga nolikšanas ceremonijā Ārlingtonas kapsētā. ASV, 2003. gada 7. maijs. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
Kontradmirālim G. A. Zeibotam pēc svinīgās vainaga nolikšanas ceremonijas pasniegtā piemiņas medaļa. Vašingtona, 2003. gada 7. maijs. LKM krājums
Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau deviņdesmitajos gados izveidojās cieša sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi. Atzīmējot sadarbības desmito gadadienu, Mičiganas Nacionālās gvardes Apvienoto spēku štābs dāvināja piemiņas plaketi Latvijas NBS komandierim kontradmirālim G. A. Zeibotam. 2003. gada 7. augusts. LKM krājums
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots kļuva par pirmo viceadmirāli atjaunotās Latvijas laikā. 2004. gada 22. martā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga parakstīja pavēli par valstī augstākās militārā dienesta pakāpes piešķiršanu.
Tikmēr 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti. Vienā no savām intervijām G. A. Zeibots ir teicis, ka iestāšanās NATO bija rezultāts tam, ka ar savu darbu pierādījām, ka esam spējīgi būt NATO rindās. Latvijas karogs plīvo gan Briselē, gan Monsā.
NBS komandieris viceadmirālis G. A. Zeibots un komandiera militārais pārstāvis NATO brigādes ģenerālis G. Ābols pie NATO emblēmas. Brisele, 2004. gads. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
Jauno NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieru un NATO Apvienoto spēku Eiropā komandiera ģenerāļa Dž. Džonsa prese konference. Beļģija, Monsa, 2004. gada 15. aprīlis. Fotogrāfe A. Krauze. LKM krājums
Preses konference notika pēc jauno dalībvalstu karogu pacelšanas ceremonijas pie NATO Apvienoto spēku Eiropā štāba. Vēlāk viceadmirālis G. A. Zeibots no ģenerāļa Dž. Džonsa saņēma dāvanu, plaketi ar šo Latvijas valsts karogu. Jau 2004. gada oktobrī Latvijas Kara muzejā atklāja izstādi “No pirmā bataljona līdz NATO” un G. A. Zeibots dāvināja muzeja krājumam šo vērtīgo relikviju.
NBS komandieris viceadmirālis G.A. Zeibots izstādes “No pirmā bataljona līdz NATO” atklāšanā. Latvijas Kara muzejs, 2004. gada 29. oktobris. Fotogrāfe A. Vidzidska. LKM krājums
Plakete ar Latvijas Valsts karogu un NATO Apvienoto spēku Eiropā komandiera ģenerāļa Dž. Džonsa dāvinājuma tekstu. Beļģija, Monsa, 2004. gada aprīlis. LKM krājums
G. A. Zeibots būdams gan Jūras spēku, gan NBS komandiera amatā vienmēr ir rūpējies par karavīriem un viņu dienesta apstākļiem. Viceadmirālis vairākkārt apmeklējis Latvijas kontingenta karavīrus starptautiskajās operācijās. Vizītes laikā viceadmirālis G. A. Zeibots iepazinās ar Latvijas kontingenta kājnieku rotas autotransportu, bruņojumu un ekipējumu, kā arī veicamajiem uzdevumiem un karavīru sadzīves apstākļiem.
NBS komandiera vizīte pie Latvijas karavīriem Irākā. 2005. gads. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
NBS komandieris G. A. Zeibots sarunā ar karavīriem jaunajā ēdnīcā. Ādaži, 2003./2004. gada ziema. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
Sava dienesta laikā viceadmirālis G. A. Zeibots pievērsies arī Latvijas militāro tradīciju saglabāšanai un jaunu ieviešanai. Muzeja krājumam dāvinātās fotogrāfijas sniedz ieskatu arī šajā viņa darbības jomā. Būdams Jūras spēku komandieris viņš, balstoties uz Latvijas Kara flotes tradīcijām, 1993. gada martā realizēja ideju par to, ka katram Jūras spēku Flotiles kuģim ir sava krustmāte. Par piemēru tam kalpoja zemūdenes "Ronis" krustmātes Judītes Andersones saglabājies vēlējums, zemūdeni nolaižot ūdenī 1926. gada jūlijā Nantē. G. A. Zeibots parakstīja īpaši izstrādātu Nolikumu, kas noteica kuģa krustmātes tiesības un pienākumus. Kuģa krustmāti var iecelt tikai vienu reizi uz visu kuģa ierindā atrašanās laiku. Krustmātes uzdevums ir uzturēt kontaktus ar kuģa komandu, neformāli izrunāt iespējamās problēmas. Parasti par Kuģu krustmātēm kļūst sabiedrībā pazīstamas un populāras personības. Krustmātes turpina tradīciju, dāvināt kuģa komandai savu ģīmetni, zem kuras ir uzrakstīts novēlējums kuģim un tā apkalpei.
Krasta apsardzes kuģu KA-06 “Gaisma” un KA-07 “Ausma” krustmātes un kuģu komandas pēc karoga pacelšanas uz kuģiem. Centrā Jūras spēku komandieris G. A. Zeibots. Fotogrāfs I. Znotiņš. 1994. gada janvāris. LKM krājums
Jūras spēku atjaunošanas piektajā gadadienā Jūras spēku komandieris G. A. Zeibots godināja zemūdenes “Ronis” komandieri komandkapteini Hugo Legzdiņu, piešķirot viņam atjaunoto Jūras spēku krūšu nozīmi.
Jūras spēku komandieris G. A. Zeibots pasniedz komandkapteinim H. Legzdiņam Jūras spēku krūšu nozīmi. Liepāja, 1997. gada 12. aprīlis. Fotogrāfe A. Vidzidska. LKM krājums
Komandkapteini H. Legzdiņu 100. dzimšanas dienā sveic NBS komandieris G. A. Zeibots un aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis. 2003. gada 7. decembris. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
Tāpat G. A. Zeibotam bija iespēja tikties un sveikt Latvijas Neatkarības kara dalībnieku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Arvīdu Lauri. Latvijas augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni, viņš izpelnījās par varonību Latgales atbrīvošanas cīņās 1920. gada februāra beigās. Pēc Otrā pasaules kara A. Lauris devās trimdā un tur atjaunoja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrību. Tās darbības mērķis bija apzināt trimdā esošos ordeņa kavalierus un iespēju robežās atbalstīt trūcīgākos ordeņa kavalierus, kā arī kopā ar citām trimdas organizācijām uzturēt un aktualizēt Lāčplēša dienas tradīcijas nepārtrauktību dažādu valstu latviešu kopienās. Sagaidot savu 100. dzimšanas dienu, "pēdējais Latvijas Lāčplēsis" tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas integrācijas NATO izpildsekretārs admirālis G. A. Zeibots sveic Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Arvīdu Lauri 100. dzimšanas dienā. 1. no kreisās Latvijas militārais atašejs ASV un Kanādā pulkvedis V. Matīss, centrā admirālis G. A. Zeibots un A. Lauris. ASV, Lankastera, Pensilvānijas štats, 2001. gada 16. jūlijs. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
Viceadmirālis G.A. Zeibots aktīvi piedalās latviešu karavīru piemiņas uzturēšanā, nozīmīgu Latvijas vēstures notikumu atcerē, sadarbojoties kā ar pašvaldībām, tā ar nevalstiskajām organizācijām.
NBS komandieris G. A. Zeibots un aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis Cēsu kauju atceres pasākumā. Cēsis, 2003. gada 22. jūnijs. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums
NBS komandieris G. A. Zeibots un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji Latvijas armijas ģenerāļa Krišjāņa Berķa piemiņas pasākumā. Bauskas rajons, Īslicas pagasts, 2004. gada 26. aprīlis. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums
NBS komandieris viceadmirālis G. A. Zeibots Ziemassvētku kauju atceres pasākumā. 2006. gada 7. janvāris. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums
G. A. Zeibots vienmēr ir mācējis izprast muzeju nozīmi mūsdienu vēstures dokumentēšanā, vēsturisko vērtību saglabāšanā, izpētē un popularizēšanā. 2004. gadā pēc viņa iniciatīvas Latvijas muzeju direktoriem un Kultūras ministrijas Muzeju pārvaldes darbiniekiem bija iespēja iepazīties ar karavīru ikdienu, ekipēju, aprīkoju un dzīves apstākļiem Ādažu militārajā bāzē.
NBS komandieris viceadmirālis G. A. Zeibots (centrā) ar Latvijas muzeju direktoriem un Kultūras ministrijas darbiniekiem. Ādaži, 2004. gada maijs. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
2005. gadā Rundāles pils darbinieki lūdza palīdzību pils rožu dārza ierīkošanā un komandieris nolēma, ka jāpalīdz. NBS štāba darbinieki un karavīri devās rožu stādīšanas talkās. Rundāles pils darbinieki savukārt iepazīstināja karavīrus (toreiz Obligātā militārā dienestā iesauktos jauniešus) un štāba darbiniekus ar pils vēsturi un ekspozīciju.
Rožu stādīšanas talka Rundāles pils dārzā. Ar lāpstu NBS komandieris viceadmirālis G. A. Zeibots. 2005. gada augusts. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
G. A. Zeibotam ir izdevies iedzīvināt arī jaunas tradīcijas. Viena no tām ir Karoga svētki Skrundā, kas saistīta ar Latvijas Neatkarības karu. 1919. gada janvārī Latviešu atsevišķajam bataljonam izdevās noturēt frontes līniju pie Ventas. Kauja bija uzvarēta un pie Skrundas baznīcas 1919. gada 29. janvārī uzvilka Latvijas valsts sarkanbaltsarkano karogu. Kopš 2004. gada janvāra Skrundā noris Karoga svētki ar tradicionālo Karoga dienas gājienu, kurā piedalās jaunsargi, zemessargi, karavīri un novada iedzīvotāji.
NBS komandieris admirālis G. A. Zeibots uzvelk mastā Latvijas valsts karogu. Pirmie Karoga svētki. Skrunda, 2004. gada 29. janvāris. Fotogrāfs nav zināms. LKM krājums
2007. gada 19. martā viceadmirālis G. A. Zeibots īpašā ceremonijā atvaļinās no militārā dienesta. Ar šo pasākumu tiek iedibināta tradīcija rīkot īpašu svinīgo ceremoniju, NBS augstākajiem virsniekiem atvaļinoties no militārā dienesta.
Ceremonijas dalībnieki ierodas pieņemt parādi. 2007. gada 19. marts. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums. No kreisās: Dz. Zeibotes kundze, viceadmirālis G. A. Zeibots, aizsardzības ministrs A. Slakteris, NBS komandieris brigādes ģenerālis J. Maklakovs.
Viceadmirālis G. A. Zeibots atvaļināšanās pasākumā. 2007. gada 19. marts. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums
Viceadmirāļa G. A. Zeibota atvaļināšanās pasākums. Pie mikrofona NBS komandieris brigādes ģenerālis J. Maklakovs. 2007. gada 19.marts. Fotogrāfs G. Binde. LKM krājums
Viceadmirāļa G.A. Zeibota atvaļināšanās pasākums. Grupas fotogrāfija ar Aizsardzības ministrijas un NBS vadību. 2007. gada 19. marts. LKM krājums
Kādā intervijā viceadmirālis, stāstot par dienestu, ir uzsvēris, ka viņam ir laimējies un viņš ir gandarīts par to, ka viņa zināšanas un spējas ir bijušas noderīgas. Pēc atvaļināšanās G. A. Zeibots turpina būt sabiedriski aktīvs. 2007. gada 10. septembrī dibināta biedrība „Latvijas ģenerāļu klubs”. Tās mērķis ir apvienot Nacionālo bruņoto spēku ģenerāļu (admirāļu) un rezerves ģenerāļu (admirāļu) pakāpē esošos virsniekus kopējai sadarbībai. Biedrība popularizē NBS darbību, veicina un atbalsta aktuālus NBS attīstības jautājumus un jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu. Biedrības Valdes priekšsēdētājs ir viceadmirālis G. A. Zeibots. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits 2020. gada decembrī piešķīra Cildinājuma rakstu viceadmirālim G. A. Zeibotam par patriotisku un izglītojošo pasākumu organizēšanu. 2011. gadā viceadmirāļa G. A. Zeibota vadībā biedrība “Latvijas ģenerāļu klubs” aizsāka jaunu tradīciju – organizēt patriotiski izglītojošus pasākumus ārpus Rīgas, lai jauniešos veidotu dziļāku izpratni par Lāčplēša dienas un 18. novembra nozīmi Latvijas vēsturē. 2020. gadā notika cikla “Latvijas karavīrs laikmeta griežos” pēdējais pasākums. Katrā no pasākumiem bija piedalījušies līdz pat 700 jauniešu no dažām skolām, Latvijas skautu un Mazpulku organizācijām. Jaunieši darbojās radošajos konkursos, pārgājienos, orientēšanās skrējienos, ieklausījās stāstos par karavīra profesiju un Latvijas vēsturi. Pasākumu ietvaros notika arī Piemiņas koku stādīšana.
Ceļojošā lāpsta ar kātā iedzītām Piemiņas naglām. Tajās iegravēta vieta un gads, kad notika pasākums “Latvijas karavīrs laikmetu griežos”. 2011.–2020. gads. LKM krājums
Ceļojošā lāpsta ar kātā iedzītām Piemiņas naglām. Tajās iegravēta vieta un gads, kad notika pasākums “Latvijas karavīrs laikmetu griežos”. 2011.–2020. gads. LKM krājums
Viceadmirālis G. A. Zeibots, skaidrojot šīs tradīcijas būtību ir uzsvēris, ka koks – tā ir stabilitāte, tā ir nākotne. Koks vienmēr ar saknēm turas zemē un arī mums jāturas ar visām saknēm savā zemē.
Latvijas Kara muzejs sveic viceadmirāli G. A. Zeibotu jubilejā, izsaka pateicību par sadarbību un vēl turpināt turēties pie saknēm un raudzīties nākotnē.
***
Informāciju un vizuālo materiālu sagatavoja: Kara un militārās vēstures pētniecības nodaļas vēsturniece Sarmīte Baltiņa
