Latvijas dalība operācijā Atalanta

Pirātisms jau gadsimtu garumā ir bijis viens no galvenajiem draudiem jūras satiksmei un drošībai, taču Latvijas ūdeņus tiešā veidā nekad nav skāris. Vai zināji, ka Latvijas Jūras spēku pārstāvji ir piedalījušies cīņā ar pirātismu?

2008. gadā Eiropas Savienība uzsāka operāciju ATALANTA (EU NAVAFOR Somalia), lai apkarotu pirātismu un novērstu bruņotas laupīšanas Somālijas piekrastē. Tolaik politiskā situācija Somālija bija nestabila, un valstij draudēja humanitāra krīze. ANO Pasaules pārtikas programma sūtīja uz Somāliju pārtikas un apgādes kuģus, taču tiem regulāri uzbruka pirāti, izlaupot to kravas un saņemot kuģu apkalpes locekļus gūstā. Pirātu aktivitātes apdraudēja ne tikai palīdzības sniegšanu Somālijai, bet arī starptautiskās tirdzniecības ceļus, kurus izmanto vismaz piektdaļa pasaules tirdzniecības kuģu.

Pirmais Latvijas Jūras spēku pārstāvis uz operāciju ATALANTA devās pirms 15 gadiem – 2011. gada 25. februārī. Viņa pieredze ļauj ieskatīties misijas ikdienā, savukārt muzeja krājuma priekšmeti rāda, kā Latvijas iesaiste šajā operācijā turpinājās nākamajos gados. 
Kādi uzdevumi tika veikti operācijas ietvaros un ko nozīmēja piedalīties cīņā pret pirātismu? 


Kas ir operācija ATALANTA?

Operācija tika nosaukta sengrieķu dievietes mednieces Atalantas vārdā, simboliski norādot uz gatavību cīnīties pret pieaugošo pirātisma līmeni. Tā ir pirmā Eiropas Savienības (ES) militārā jūras operācija un līdz šim arī lielākā ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas (Common Security and Defence Policy) misija ārpus Eiropas. Kopā tajā piedalās vairāk nekā 20 ES dalībvalstis.

Image
Somālija

Attēls: Somālijas piekraste, 2013. gada rudens. Foto: Jūras spēku bocmanis Jānis Strazdiņš. 
LKM 6-6123-(1-23)RN

Operācijas ATALANTA mērķis bija atturēt, novērst un apspiest pirātismu, vienlaikus garantējot drošu kuģu pārvietošanos Somālijas piekrastē.

Kopš operācijas sākuma ES vadītie Jūras spēki ir pasargājuši 2502 Pasaules pārtikas programmas un 707 Āfrikas Savienības misijas kuģus no pirātu uzbrukumiem, tādējādi palīdzot nogādāt Somālijā 3 311 078 tonnas pārtikas. Operācijas laikā konfiscētas arī 15 953 tonnas narkotiku. Turklāt tiesībsargājošo iestāžu rīcībā nodoti 177 pirāti, no kuriem 145 ir notiesāti par pretlikumīgām darbībām.
 

Image
ATL

Attēls: Nīderlandes Jūras spēku kuģa L801 “Johan de Witt” pavadīšana Den Helderas militārajā ostā (Nīderlande). Fotogrāfija uzņemta no Latvijas Jūras spēku kuģa A-53 “Virsaitis”. 2013. gads. Foto: Jūras spēku bocmanis Jānis Strazdiņš.
LKM 6-6123-(1-23)RN 
 

Kā operācijā ATALANTA iesaistās Latvija?

Ar dalību pretpirātisma operācijā ATALANTA Latvija nostiprināja savu vietu Eiropas Savienības kopējā drošības politikā. Dalība šādā operācijā apliecināja ne tikai politisko solidaritāti, bet arī valsts praktisku iesaisti starptautiskās drošības nodrošināšanā. 

Lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla nosūtīšanu uz šo operāciju Saeima pieņēma 2010. gada 2. septembrī, un jau 2011. gada 25. februārī uz operāciju devās pirmais NBS Jūras spēku pārstāvis – tobrīd Ūdenslīdēju skolas komandieris kapteiņleitnants Jurijs Timofejevs. Tā bija viņa pirmā starptautiskā operācija. Turpmākajos gados operācijā piedalījās arī citi Jūras spēku pārstāvji.
 

Image
ATL

Attēls: Seržants Aleksandrs Stepančuks ar ATALANTA operācijas Eiropas Savienības Jūras spēku Vācijas Jūras spēku flotes kuģa “Branderburg” apkalpi atzīmē 10 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā. 2014. gada 1. maijs.
LKM krājums 
 

Kāda bija pirmā uz operāciju nosūtītā latviešu virsnieka pieredze?

Operācijas laikā kapteiņleitnants Jurijs Timofejevs dienēja uz Francijas Jūras spēku kuģa “Nivose” kā novērotājs un atbalsta personāls, iesaistoties operāciju plānošanā, informācijas apmaiņā un kuģu apskates grupas (protection team) darbā. Īpaši esot noderējušas franču valodas zināšanas – pateicoties tām viņš spēja iesaistīties arī sarunās ar Francijas Jūras spēku pārstāvi par pretpirātisma taktiku un iespējām stiprināt turpmāko sadarbību operācijā ATALANTA.
 

Image
F732

Attēls: Francijas Jūras spēku patruļfregate “Nivose”, uz kuras kptlt. Timofejevs pildīja dienesta pienākumus 2011. gada pirmajā pusē.
Avots:www.seaforces.org/marint/French-Navy/Frigate-Corvette/F-732-FS-Nivose.htm
 

Kā pretpirātismsa operācijas izskatījās praksē?

Kā vienu no spilgtākajām pieredzēm kptlt. Timofejevs atceras Irānās zvejnieku kuģa glābšanu Indijas okeānā. Pirāti vairāku mēnešu garumā izmantoja kuģi kā bāzi, no kuras uzsākt uzbrukumus, līdz apkalpe tika pamesta dreifā atklātā jūrā. Pēc SOS signāla uztveršanas Francijas kara kuģis, uz kura atradās arī kptlt. Timofejevs, veica glābšanas operāciju, nodrošinot apkalpi ar ūdeni, pārtiku un degvielu, lai tā varētu atgriezties mājās. Šo notikumu viņš raksturo kā vienu no emocionāli nozīmīgākajiem brīžiem misijā.

 

Image
DSC

Attēls: Francijas Jūras spēku kuģa “NIVOSE” helikopters patrulēšanas laikā identificē zvejas kuģi Indijas okeānā, aptuveni 130 jūras jūdzes uz austrumiem no Somālijas piekrastes. Tiek veikta glābšanas operācija. 2011. gada 11. marts. 
Avots: EU NAVAFOR
 

Neatņemama dienesta sastāvdaļa bija arī sports un fiziskās formas uzturēšana. Kptlt. J. Timofejevs atceras, ka “operācijā varēja redzēt kuģa apkalpes cilvēcisko pusi, (..) uz helikoptera klāja bija sporta nodarbības, kuras varēja apmeklēt ikviens kuģa komandas pārstāvis. Bija arī nodarbības boksā. Kāds virsseržants – viens no helikoptera tehniķiem – visai ekipāžai uz „tepiķīša” rādīja dažādus vingrinājumus. (..) Varēja nodarboties ar sportu jebkurā brīdī, īpaši naktīs, kad bija salīdzinoši vēsāks. Tajā pašā laikā ikviens zināja savus pienākumus un savu atbildību – katru dienu bija trauksmes un sava dienas kārtība.” (Avots: Sargs.lv)

Savukārt bocmanis Jānis Strazdiņš atceras, ka ikdienas sportiskās aktivitātes sastāvēja no dažādiem fiziskās sagatavotības vingrinājumiem un skriešanas – gan uz kuģa klāja, gan krastā.

 

Image
ATL

Attēls: Jūras spēku bocmanis Jānis Strazdiņš un Nīderlandes Jūras spēku pārstāvis Ruud deHeij uz Nīderlandes Jūras spēku kuģa L801 “Johan de Witt”. 2013. gads. 
LKM 6-6123-(1-23)RN 

Starptautiskās operācijas atstāj nospiedumu ne tikai dokumentos, bet arī to dalībnieku atmiņā. Operācijā gūtā pieredze saglabājas kā jaunas prasmes un zināšanas, bieži vien to pavada arī interesantas atmiņas un jauniegūtas draudzības, bet par materiālu apliecinājumu pieredzei kalpo dažādi suvenīri, piemiņas zīmes vai apbalvojumi.

 

Image
ATLD


Attēls: Operācijas ATALANTA 9. rotācijas medaļu pasniegšanas pasākums uz Vācijas Jūras spēku kuģa FGS “Bayern” F217 klāja. Vācijas Jūras spēku kontradmirālis Thomas Jugel pasniedz Latvijas Jūras spēku bocmanim Normundam Smiltniekam medaļu par dalību operācijā ATALANTA. 2011. gada 6. decembris.
 

Dalība starptautiskās operācijās un misijās ir arī veids, kā Latvijas karavīri var stāstīt par sevi sabiedroto valstu karavīriem, vairot viņu zināšanas par Latvijas vēsturi un kultūru. Bieži vien dienesta ietvaros notiek ne tikai formāla zināšanu un pieredzes apmaiņa, bet arī pasākumi ar plašāku pievienoto vērtību.

Jūras spēku bocmanis Normunds Smiltnieks, pildot dienesta pienākumus operācijā ATALANTA uz Vācijas Jūras spēku flotes kuģa, 2011. gada 18. novembrī uzstājās ar prezentāciju par Latviju. Viņš atceras, ka tāda bija tradīcija – katras valsts pārstāvis savas valsts neatkarības dienā sagatavoja prezentāciju par savu valsti un uzcienāja kolēģus ar kādu nacionālo ēdienu. Pēc prezentācijas bcm. Smiltenieks cienājis kolēģus ar speķa raušiem, kurus izcepa kopā ar kuģa koku.

 

Image
ATLC


Attēls: Jūras spēku bocmanis Normunds Smiltnieks uzstājas ar prezentāciju, stāstot par Latvijas Republikas proklamēšanu sabiedroto valstu Jūras spēku kolēģiem uz Vācijas Jūras spēku kuģa FGS “Bayern” F217. 2011. gada 18. novembris .LKM 6-6121(1-10)RN
 

Ko Latvijai nozīmē piedalīšanās pirātisma apkarošanas operācijā ATALANTA?

Latvijas iesaiste pretpirātisma operācijā ATALANTA iezīmēja valsts pozīciju starptautiskajā drošības sistēmā un tās spēju iekļauties Eiropas Savienības kopīgās aizsardzības iniciatīvās. Dalība šādās operācijās jau kopš 1990. gadu vidus ir bijusi veids, kā Latvija apliecina savu ieguldījumu kolektīvā drošībā un valsts politisko un militāro atbildību starptautiskajā kontekstā.
Operācijas formas tērpa uzšuves pamatlaukumā iezīmēta Somālijas piekrastes kontūra, bet teritoriālajā laukumā – kuģa siluets, kas simbolizē jūras satiksmes aizsardzību. Uzšuves ārmalā izvietotās 12 dzeltenās piecstaru zvaigznes norāda uz Eiropas Savienību un dalību kopīgā drošības operācijā.

 

Image
ATLUzd


Attēls: ATALANTA operācijas Eiropas Savienības Jūras spēku bocmanis Jānis Strazdiņš izlūkošanas lidojuma laikā. 2013. gada rudens. Attēlā redzama ATALANTA operācijas Eiropas Savienības Jūras spēku formas tērpa uzšuve.
LKM 6-6123-(1-23)RN 
 

Kāds ir Latvijas Jūras spēku pārstāvju ieguvums, piedaloties pirātu apkarošanā?

Dalība starptautiskās operācijās ir būtiska NBS profesionālajai attīstībai, sniedzot iespēju praksē pārbaudīt apmācībās apgūtās zināšanas. Kā uzsver kptlt. J. Timofejevs, pirātu apkarošanā lielākoties tika izmantotas standarta procedūras, taču “viena lieta, kā notiek treniņi, otra – kā zināšanas tiek pielietotas praksē”. Pat nosūtot nelielu personāla skaitu, Latvijas pārstāvji ieguva pieredzi, kuru bija iespējams izmantot arī turpmākajā dienestā.

“Svarīgi ir atrast zelta vidusceļu, kā un ar cik lieliem spēkiem mēs – Latvija – varam palīdzēt. Nosūtot vienu cilvēku – arī tā ir vērtīga palīdzība. Neviens jau nesaka, ka jāsūta lieli kuģi, protams, ja mēs varēsim, kāpēc nē. Jo pirāti tā ir problēma, kas nepazudīs ne rīt, ne parīt. Un tādējādi mēs atbalstām savus koalīcijas partnerus un esam vienoti savās domās un rīcībā,” stāsta kptlt. J. Timofejevs. “Mēs nesūtam uz turieni lielas flotes, jo mūsu iespējas ir ierobežotas, bet tā ir iespēja atvest noderīgu pieredzi, ko mēs varētu izmantot pie mums.” (Avots: Sargs.lv)

 

Image
ATLD


Attēls: Gaisa desanta izmantošana mācību laikā pie Nīderlandes Jūras spēku kuģa L801 “Johan de Witt”. 2013. gads. Foto: Jūras spēku bocmanis Jānis Strazdiņš. 
LKM 6-6123-(1-23)RN 
 

 

Informāciju sagatavoja Daniela Rihtere, Latvijas Kara muzeja NBS un mūsdienu vēstures pētniecības nodaļas vēsturniece.

Ieteikt :
Kontakti

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, LV-1050,
Latvija
 

Image
a28

Darba laiki:

Muzejs atvērts:
no trešdienas līdz svētdienai
10.00 - 18.00

Pēdējos apmeklētājus ielaiž plkst. 17.30

Grāmatu tirdzniecības
un kases darba laiks:

10.00 - 17.45

 

 

 

Muzeja administrācija
    +371 63616238

Ekskursiju pieteikšana
    +371 28662648

Oficiālais e-pasts: pasts@karamuzejs.lv

Raksti mums uz e-adresi

Muzeja apmeklējums
ir bez maksas!