LATVIJAS KARA MUZEJA VADLĪNIJAS LKM GADAGRĀMATAS RAKSTU NOFORMĒŠANĀ UN IESNIEGŠANĀ
Jāiesniedz pilnībā sagatavota publikācijas elektroniskā versija.
Formāts: .doc vai .docx, burtviedols: Times New Roman. Burtu lielums – 12 pt, atstarpes starp rindām – 1,5.
Publikācijas apjoms: no 20 000 līdz 40 000 rakstu zīmēm (ieskaitot tukšumzīmes). Garāki raksti var tikt publicēti izņēmuma gadījumos pēc redakcijas kolēģijas lēmuma.
Publikācijas iesniedzamas latviešu vai angļu valodā, ar kopsavilkumu attiecīgi angļu vai latviešu valodā.
Atsauces un piezīmes jānovieto lappuses apakšā (footnotes).
Ilustrācijas, ja tādas rakstā ir paredzētas, iesniedzamas vienlaicīgi ar publikāciju atsevišķos failos (tif, pdf, Microsoft Excel u.tml. formāti), ilustrāciju skaits var mainīties atkarībā no temata.
Teksti rakstāmi tikai latīņu alfabētā, tātad teksta daļas, tostarp atsauces kirilicā jāatveido atbilstīgi latīņu alfabētam, par pamatu ņemot precīzu fonētisko atveidojumu, kas pieejams, piemēram: http://translit.cc
Piemēram:
Ilmjarv M. Bezmolvnaja kapituljacija: vneshnjaja politika Jestonii, Latvii i Litvy mezhdu dvumja vojnami i utrata nezavisimosti (s serediny 1920-h godov do anneksii v 1940). Moskva: Rosspen, 2012., str. 311–313.
Publikācijām jābūt strukturētām un jāsastāv no:
1. Raksta nosaukums
2. Autora dati
Vārds, uzvārds, zinātniskais grāds, pārstāvētā zinātniskā institūcija, amats, kontaktadrese, elektroniskā pasta adrese, ORCID ID numurs.
3. Anotācija
Anotācijas mērķis ir radīt vispārēju priekšstatu par raksta saturu, tāpēc anotācijā koncentrēti 700-750 zīmju (iekaitot tukšumzīmes) apjomā formulējams darba mērķis un būtība.
4. Atslēgas vārdi un jēdzieni
Jānoformulē ne vairāk kā pieci atslēgas vārdi, tas ir, zinātniskā pētījuma pamatjēdzieni, kas raksturo tematiku un būtību.
5. Ievads
Ievadā tiek formulēts pētījuma mērķis, uzdevumi, raksturots pētījuma objekts jeb galvenā problēma, pētījuma metodes un pētnieciskā bāze, tēmas izpētes stāvoklis un pamatota tā aktualitāte. Ja nepieciešams, atsaucē norādāms projekts, tā nosaukums, numurs (piem.Kultūrkapitāla projekts, granta nosaukums utt.), kurā finansēta tēmas izpēte.
6. Nodaļas
7. Secinājumi
Secinājumos jānoformulē jaunās atziņas, likumsakarības, mērķa sasniegšanas pakāpe un būtība, sasniegto rezultātu zinātniskā novitāte un to nozīme.
8. Kopsavilkums.
Kopsavilkums ir anotācijas paplašināts variants, kurā tiek detalizēta pētījuma būtība, metodoloģija un svarīgākie darba rezultāti. Tas sagatavojam latviešu valodā (rakstiem angļu valodā) vai angļu valodā (rakstiem latviešu valodā). Apjoms: 2000 – 4000 rakstu zīmes ar tukšumzīmēm.
10. Lietotie saīsinājumi
Sarakstā saīsinājumi, simboli un speciālie termini jāraksta stabiņā, kuru kreisajā pusē norāda saīsinājumus, bet labajā pusē – skaidrojumus. Saīsinājumu saraksts jākārto pēc alfabēta.
11. Attēlu un citu ilustrāciju anotācijas.
Noformējams kā atsevišķs fails, norādot autora vārdu un uzvārdu, raksta nosaukumu. Sarakstā jānorāda ilustrāciju/attēlu/tabulu autora vārds un uzvārds, ja tāda nav vai tas nav zināms – avots, no kura ilustrācija iegūta (žurnāls, grāmata, muzeju krājums, arhīvi, privātpersonas privātais arhīvs, interneta resurss, utml.).
Autoriem ir pienākums saņemt visas nepieciešamās autortiesību atļaujas, lai reproducētu jebkāda veida trešo personu materiālus (attēlus, tabulas, tekstus utt.), kas tiek uzskatīti par atsevišķiem autortiesību objektiem. Katras atļaujas kopija ir jāiesniedz redaktoram.
Raksta beigās jānorāda tā iesniegšanas datums
PAMATPRASĪBAS TEKSTA NOFORMĒŠANAI:
Minot personu pirmo reizi, jānorāda tās vārds un uzvārds, iekavās norādot rakstību oriģinālvalodā (ja oriģinālvaloda ir krievu, baltkrievu, ukraiņu vai cita ar kirilicas alfabētu rakstībā, tad sekot tālāk norādītajiem kirilicas pārveidojuma nosacījumiem). Atkārtoti minot personu, jānorāda vārda iniciālis un uzvārds.
Ja pēc punkta seko burts, tad jāliek tukšumzīme. Piemērs: 1920. gada 23. novembris
Lappuses numurējamas apakšā labajā pusē.
Atsauču noformēšanas piemēri:
A. Monogrāfija vai kolektīvs izdevums:
Jēkabsons Ē. Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse – 1914. gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022., 255. lpp.
Krīgere I., Zariņš K. 75 priekšmetu stāsti par Latviju Pirmajā pasaules karā. Rīga: Latvijas Kara muzejs, 2018., 152. lpp.
Caune A. (sast.). Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999., 75.-77. lpp.
Parker T. R. American Presidents in Diplomacy and War: statecraft, foreign policy, and leadership. Notre Dame, Indiana: University of Notre Dame Press, 2026., p. 56.
Disertācijas:
Dambītis K. Latvijas armijas artilērija 1919.-1940.: vieta bruņotajos spēkos, struktūra un uzdevumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2015.
Woodworth B. Civil society and nationality in the multiethnic Russian empire: Tallinn/Reval, 1860–1914. Dissertation. Bloomington: University of Indiana, 2003.
B. Raksti žurnālos vai citos periodiskajos izdevumos:
Jēkabsons Ē. Norises Rīgā 1919. gada 12.-15. oktobrī kauju laikā ar Bermonta spēkiem: atspoguļojums Lielbritānijas politiskās misijas vadītāja Stīvena Talentsa ziņojumos. Latvijas Universitātes Žurnāls Vēsture, Nr.7/8 (2019), 149.-151. lpp.
Puķe E. Mūsu mantu darbnīcas. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1970., Nr. 6, 30.-33. lpp.; 1971, Nr. 1, 30.-31. lpp.
No konferences vairs nekā nesagaida. Latvijas Kareivis, Nr. 87, 15.04.1930., 3.lpp.
Kuzmins V. Latviešu leģiona 15. divīzijas 15. sapieru bataljona cīņas spēja no 1943. gada 18. augusta līdz 1944. gada 9. decembrim. Latvijas Kara muzeja Gadagrāmata XIII, Rīga: Latvijas Kara muzejs, 2012., 95.-107. lpp.
Raksts kolektīvizdevumos, rakstu krājumos:
Kangeris K. Latvijas okupācija: starptautiskie aspekti. Grām.: Bleiere D. (sast.). Otrais pasaules karš un Latvija: notikumi un sekas. 20. gadsimta 40.-60. gadi. Rīga: Zinātne, 2011., 65.-77. lpp.
Zariņš K. Dzīve okupācijā. Vācijas militārā pārvalde Latvijā 1915.–1918. gadā. Grām.: Jēkabsons Ē. (red.) Karš un sabiedrība Latvijā 1914–1920. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021., 128.-183. lpp.
C. Arhīvu un muzeju krājumi:
J. Apsīša vēstule K. Bērziņam, 12.12.1918. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LNA LVVA), 1515. f., 1. apr., 126. l., 2. lp.
Apsardzības ministra pavēle Nr.17., 1.§, 15.04.1921. Latvijas Kara muzejs, LKM 4-29660/1074(1-3)-DK.
Aleksandra Mežciema atmiņas. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, MVM- 17344/Rp – 6247, 102/12, 173. lp.
D. Interneta resursi
Ozoliņa A. Lāčplēša Kara ordenis. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/133054-Lāčplēša-Kara-ordenis [aplūkots 20.12.2022.]
