Pilskalni ir iecienīti dabas un kultūras objekti, kurus savos maršrutos iekļauj gan kaimiņzemju tūristi, gan arī vietējie Latvijas apceļotāji. Savukārt vēstures zinātnei pilskalni ir avots Latvijas senvēstures izpētei. Bet vai zināji, ka mērķtiecīgu Latvijas pilskalnu uzmērīšanu un reģistrēšanu 20.gs. 20.gadu sākumā uzsāka tieši Kara muzejs?
Kara muzeja pilskalnu apsekošanas ekspedīcija
1921. gada nogalē par Kara muzeja pārzini kļuva Ernests Brastiņš. Petrogradas Štiglica mākslas skolas absolvents, latviešu strēlnieks, skolotājs un latviešu vēstures interesents E. Brastiņš tobrīd bija virsleitnants Latvijas armijā. Karamuzejs bija nesen uzsācis darbu Pulvertornī un plānoja izveidot ekspozīciju par Latvijas teritorijas vēsturi pirms vācu krustnešu iebrukuma. Par brīvības laika simbolu izvēlējas senos senlatviešu nocietinājumus - pilskalnus.
Topošās ekspozīcijas vajadzībām tika izlemts sarīkot vairākas ekspedīcijas uz Latvijas novadiem. Šo ekspedīciju gaitā bija plānots apsekot, aprakstīt, nofotografēt un uzmērīt visus Latvijas pilskalnus. Apsardzības ministrija Kara muzeju nodrošināja ar zirga pajūgu, lielu telti un darba rīkiem.
Kara muzeja ekspedīcija Aizputes Misiņkalnā, 1922.g. 4.augusts
Pirmā ekspedīcija devās uz Kurzemi. Laika posmā no 1922. gada 1. jūnija līdz 10. septembrim ekspedīcijas dalībnieki veica ap 1500 km lielu attālumu, apsekojot jau zināmos un meklējot jaunus senlatviešu pilskalnus. Ekspedīcijas rezultātā tika atrasti 12 līdz šim nezināmi pilskalni, fotogrāfiski iemūžināti apkārtnes etnogrāfiskie objekti, kā arī iegūti arheoloģiskie priekšmeti, ko līdz šim glabāja vietējie iedzīvotāji.
Pēc ekspedīcijas tika izgatavoti uzmērīto pilskalnu ģipša modeļi. Tos, līdzās iegūtajiem arheoloģiskajiem materiāliem, varēja apskatīt 1923. gada janvārī atklātajā Kara muzeja pilskalnu ekspozīcijā. Virsleitnants E. Brastiņš ekspedīcijas laikā savākto informāciju apkopoja un publicēja apcerējumu par kuršu pilskalniem.
Kara muzeja ekspedīcija gatavojas ceļam
Tikmēr 1923. gada vasarā, tika sarīkota jauna, pusotru mēnesi gara ekspedīcijā pa Zemgali, kuras gaitā tika apsekoti un uzmērīti vēl 40 pilskalni.
1923. gada nogalē virsleitnantu E. Brastiņu pārcēla uz Galvenā štāba Apmācības daļu, bet 1924. gada maijā viņš atvaļinājās. Savu darbu pie Zemgales, Latgales un Vidzemes pilskalnu apsekošanas E. Brastiņš turpināja vadot Pieminekļu valdes ekspedīcijas.
Tikmēr, uz ekspedīcijās iegūtās informācijas pamata, 1923. gadā Kara muzejā izveidoja un atklāja Latvijas pilskalnu ekspozīciju.
Informāciju un vizuālo materiālu sagatavoja Latvijas kara muzeja direktore Aija Fleija.
***
Ernests Brastiņš Krebtes pilskalna uzmērīšanas darbos. 1922.g. 10.jūlijs
Lagzdeņu pilskalns pie Ventas upes. 1922.g. 20.augusts
Vietējie iedzīvotāji apciemo ekspedīcijas dalībniekus. 1922.g. 28.jūlijs
Skats no Krūtes pilskalna uz Bārtas upi. 1922.g. 10.jūlijs
Krūtes pilskalna uzmērīšana. 1922.g. 10.jūlijs
Ekspedīcijas dalībnieki fotogrāfiski iemūžināja arī apkārtnes etnogrāfisko mantojumu. Foto: Rokas dzirnavas Krustpils pagasta Klaņu mājās. 1923.gada ekspedīcija
Ekspedīcijas dalībnieki fotogrāfiski iemūžināja arī apkārtnes etnogrāfisko mantojumu. Foto: Zemītes kroga durvis.1922.g.11.jūnijs
1923. gada atklātā, Kara muzeja pilskalnu ekspozīcija
1923. gada atklātā, Kara muzeja pilskalnu ekspozīcija
1923. gada atklātā, Kara muzeja pilskalnu ekspozīcija
1923. gada atklātā, Kara muzeja pilskalnu ekspozīcija
