Ģenerālis Ludvigs Bolšteins (1888–1940)
Pulkvedis Ludvigs Bolšteins. 1920. gadi
Ludvigs Bolšteins dzimis 1888. gada 5. februārī Sesavas pagastā, Vējakrogā. Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas, viņš iestājās Pēterburgas universitātē Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinātņu nodaļā, lai studētu ķīmiju. Pēc studijām 1912. gadā L. Bolšteins brīvprātīgi iestājās karadienestā 3. dragūnu pulkā, no kura pēc gada atvaļināts apakšvirsnieka pakāpē.
Pirmās latviešu atsevišķās brigādes štābs. 1919. gada pavasaris. 1. rindā 2. no kreisās – štāba priekšnieks kapteinis Ludvigs Bolšteins
1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, L. Bolšteinu, kurš tobrīd dzīvoja Tukuma apriņķī, mobilizēja armijā, Daugavgrīvas cietokšņa kājnieku rotā par jaunākā virsnieka vietas izpildītāju. 1914. gada septembrī viņu paaugstināja dienesta pakāpē par praporščiku. L. Bolšteins piedalījās arī latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanā, no kuriem vienā vēlāk arī pats dienēja – 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonā. 1916. gadā L. Bolšteins, ar dažu mēnešu starpību, saņēma trīs dienesta pakāpju paaugstinājumus: februārī – podporučika, jūnijā – poručika un decembrī – štābkapteiņa dienesta pakāpi.
Robežapsardzības spēku robežsargi, robežsargu priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins un iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš. 1920. gadu otrā puse. 1. rindā 6. no kreisās – pulkvedis Ludvigs Bolšteins
1917. gada oktobrī L. Bolšteinu apcietināja lielinieki un ieslodzīja Cēsu cietumā, no kura viņam novembrī izdevās izbēgt. Pēc bēgšanas L. Bolšteins devās uz Pleskavu, kur saņēma nosūtījumu uz virsnieku rezervi Vitebskā. 1917. gada decembrī. L. Bolšteins atvaļinājās no dienesta un devās uz Maskavu, kur iesaistījās pret lieliniekiem vērstajā organizācijā “Dzimtenes un brīvības glābšanas savienība”. 1918. gada vasarā savienība izjuka un L. Bolšteins atgriezās Latvijā.
Militarizētās robežapsardzes virsnieki un tās priekšnieks pulkvedi Ludvigu Bolšteinu (2. no labās). 1920. gadu beigas
1918. gada 28. decembrī kapteinis L. Bolšteins iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. 30. decembrī L. Bolšteins saņēma pavēli doties uz Ventspili organizēt brīvprātīgos armijā, bet no turienes bija spiests braukt uz Liepāju, kur saformēja brīvprātīgo rotu. 1919. gada janvārī L. Bolšteins ar savu jaunizveidoto rotu pievienojās 1. latviešu atsevišķajam bataljonam.
Robežsargi Bauskā. 1930. gadu sākums. 1. rindā centrā – pulkvedis Ludvigs Bolšteins
1919. gadā, no februāra līdz augustam, L. Bolšteins vadīja Liepājas Jaunformējamos spēkus un bija 1. latviešu atsevišķā bataljona adjutants, vēlāk – 1. latviešu atsevišķās brigādes štāba priekšnieks. 1919. gada jūlijā L. Bolšteins saņēma pulkveža–leitnanta dienesta pakāpi un augustā kļuva par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Decembrī L. Bolšteinam piešķīra pulkveža dienesta pakāpi.
Latvijas armijas augstākā virsniecība Esplanādē. 1930. gadu beigas. 3. no labās – ģenerālis Ludvigs Bolšteins
1920. gadā L. Bolšteinu apbalvoja ar 2. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordeni Nr. 2 “par sekmīgām uzvarām pie Smārdes un Tukuma, kur 9. Rēzeknes kājn. pulks viņa vadībā 21. nov. deva bermontiešiem pēdējo un izšķirošo triecienu, kam sekoja Kurzemes atbrīvošana”. Un 3. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordeni Nr. 60 par to, ka “1919. gadā no 3. līdz 10. nov. Rīgas atbrīvošanas cīņās ar savu pulku satrieca ienaidnieku, nodrošināja 3. Latgales divīzijas labo spārnu un tā sekmēja Torņakalna atbrīvošanu”.
Militarizētās robežapsardzības priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (no kreisās) ar apgabala priekšniekiem. 1931. gada 27. septembris
1920. gada septembrī L. Bolšteins pēc paša vēlēšanās atvaļinājās no dienesta, pārcēlās dzīvot uz Bērzes pagastu, kur vadīja pagasta aizsargu nodaļu. 1925. gadā L. Bolšteins piekrita valdības aicinājumam vadīt Iekšlietu ministrijas Aizsargu nodaļu un vēlāk arī militarizēto robežapsardzību. 1935. gadā L. Bolšteins saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi un kļuva par jaunizveidotās Robežsargu brigādes komandieri.
Latgales Kultūras veicināšanas biedrības Krivandes nodaļas Tautas nama pamatu iesvētīšana. 1933. gada 27. augusts. 2. rindā 6. no labās – pulkvedis Ludvigs Bolšteins
Padomju okupācijas vara apstākļos 1940. gada 21. jūnijā L. Bolšteins nošāvās savā darba kabinetā, atvadu vēstule minot iemeslu – valsts okupāciju. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Savas militārās karjeras laikā L. Bolšteins saņēma Latvijas 2. un 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas 2. šķiras Ērgļa ordeni, kā arī vairākus augstus Krievijas, Lietuvas, Polijas un Somijas apbalvojumus.
