No 2026. gada 21. marta Latvijas Kara muzejā būs skatāma jauna izstāde par radošuma dzīvesspēku un latviešu karagūstekņu nepiepildāmām ilgām pēc mājām – “Izdzīvošanas māksla. Zedelgema”.
Pēc Otrā pasaules kara, no 1945. gada septembra līdz 1946. gada maijam, nelielās Beļģijas pilsētiņas Zedelgemas pievārtē darbojās Britu Reinas armijas pārraudzītā karagūstekņu nometne Nr. 2227 (“POW Camp 2227”), kurā atradās vairāk nekā 11 500 nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos dienējušo Latvijas iedzīvotāju. Gūstā valdošā neziņa un garlaicība veicināja radošu vidi – aiz dzeloņstiepļu žogiem tapa savi laikraksti, darbojās pašdarbības kopas, veidojās sabiedriskās organizācijas un notika mākslas aktivitātes.
Latvijas Kara muzeja jaunāko izstādi “Izdzīvošanas māksla. Zedelgema” veidos zīmējumi, skices, akvareļi, tēlniecības objekti, sadzīves priekšmeti, preses izdevumi un brošūras, kas tapušas Zedelgemas karagūstekņu nometnē. Tajos fiksēta skarbā nometnes ikdiena: ar dokumentālu precizitāti un nereti ironiju attēlota sadzīve, trūcīgais uzturs un smagie sanitārie apstākļi, bet portretos atklājas gūstekņu psiholoģiskais nogurums un neziņa par nākotni.
Īpašu vietu izstādē ieņem tēlniecība un lietišķās mākslas darbi. Spītējot materiālu trūkumam, no malkas pagalēm, koka kastēm, konservu kārbām, patronu čaulītēm un citiem materiāliem tapa rotas lietas, mazas skulptūras un sadzīves priekšmeti. Tajos parādās latviskais ornaments un nacionāli motīvi, kas apliecina patriotismu un ilgas pēc mājām. Nometnē notika mākslas un dekoratīvo priekšmetu izstādes – ne tikai karavīru talanta apliecināšanai, bet arī iztikas nolūkos. No skārdenēm un metāla darinātos gredzenus un sīkdarbus nereti mainīja pret tabaku vai citām deficīta precēm.
Izstāde rāda, ka radošā pašizpausme Zedelgemā bija izdzīvošanas forma – veids, kā nesajukt prātā, saglabāt pašcieņu, organizēt kopdzīvi, fiksēt vēsturi un uzturēt nacionālo garu nebrīvē, ļoti tālu no mājām.
Latvijas Kara muzeja jaunā izstāde “Izdzīvošanas māksla. Zedelgema” būs pieejama muzeja apmeklētājiem no 2026. gada 21. marta.
Ieeja bez maksas!
***
Izstādes radošā komanda:
Vēsturiskās izpētes, koncepcijas un tekstu autori Inese Gātere, Jānis Tomaševskis, Daira Riekstiņa, Līga Ločmele, Mārtiņš Marsons, Viktors Kateriničs
Māksliniece Ieva Lapiņa
Restauratori Gints Ajausks, Indra Saulesleja, Ieva Lapiņa, Elīna Zvejniece
Fotogrāfs un digitalizētājs Valters Lācis
Komunikācijas speciālisti Mārtiņš Mitenbergs, Marjus Zaļeckis, Kristers Rudzītis
Izglītības programmas autori Mārtiņš Ruģēns un Māris Konovaļčiks
Tulkotāja Ieva Elsberga
Projekta vadītāja Katrīna Kūkoja
Izstādē izmantoti materiāli no:
LNA Latvijas Valsts arhīva
Latvijas Okupācijas muzeja
