Voldemārs Birznieks - latviešu strēlnieku piemiņas vietu veidotājs
Itin viss, kas šķietami tik pašsaprotami ieskauj mūs šodien, reiz bija kāda cilvēka izlolota iecere un paveiktais darbs. Tā ir arī ar Ziemassvētku kauju piemiņas zīmēm un norādēm Tīreļpurvā.
2025. gada 22. februārī paiet simts gadu kopš dzimis Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku atceres un piemiņas vietu veidotājs Voldemārs Birznieks. Birznieks pēc atgriešanās no Sibīrijas 1958. gadā, kur kopā ar ģimeni tika izsūtīts 1941. gadā, strādāja meliorācijā un mežsaimniecībā Jelgavā un Ozolniekos. 20. gs. 60. gadu beigās viņš kopā ar domubiedriem izstaigāja strēlnieku cīņu vietas Tīreļpurvā un tā apkaimē. Balstoties uz kādreizējo strēlnieku atmiņām un pulkveža Mārtiņa Peniķa (1874–1964) grāmatu par latviešu strēlnieku bataljonu-pulku cīņām 1915.–1917. gadā, Birznieks dabā atzīmējis vietas, kur strēlnieku pulki stāvējuši pirms Ziemassvētku kauju uzbrukuma sākuma, kur strēlnieki pārrāva Vācijas armijas pirmo aizsardzības līniju, kur bija izvietotas artilērijas baterijas, blindāžas, ugunspunkti, noliktavas un citi nozīmīgi militārās vēstures objekti. Tas ļāva vēlāk – 1990. gados ar Kultūras Fondam tautas saziedoto līdzekļu palīdzību – Tīreļpurvā uzstādīt 14 Ziemassvētku kauju piemiņas zīmes un norādes.
Voldemārs Birznieks un tēlnieks Vilnis Titāns - autors piemiņas akmenim kapteiņa Fridriha Brieža ievainošanas vietā
Lielākais tā laika notikums bija 1977. gadā no Cēsu puses atvesta liela piemiņas akmeņa uzstādīšana Ložmetējkalnā un Skatu torņa uzcelšana, kur viņam palīdzēja darbabiedri, draugi un strēlnieku vēstures entuziasti, liels atbalsts tika saņemts no Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra Leona Vītola (1931–2005). Kopš 1986. gada Ložmetējkalnā ik janvāri, atceroties Ziemassvētku kaujas un godinot latviešu strēlniekus, norisinās piemiņas pasākumi.
Piemiņas akmens uzstādīšana Ložmetējkalnā 1977. gada 14. jūlijā
Ziemassvētku kauju laikā viens no Vācijas armijas nocietinātajiem punktiem bija “Mangaļu” mājas – pret to tika vērsts latviešu strēlnieku 1. brigādes uzbrukums. 20. gs. nogalē “Mangaļu” mājās Birznieks sāka veidot pirmo ekspozīciju no Tīreļpurva apkārtnē savāktajām strēlnieku vēstures liecībām. 2005. gadā “Mangaļu” māju savā pārvaldījumā pārņēma Latvijas Kara muzejs un izveidoja Ziemassvētku kauju muzeju.
Par izcilu sabiedrisko darbu un strēlnieku piemiņas vietu saglabāšanu Birzniekam 1996. gada 20. aprīlī tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Voldemārs Birznieks miris 2019. gada 15. martā Ozolniekos, apglabāts Lielauces kapos.
***
Mūsdienās Ziemassvētku kauju muzejs un Tīreļpurva apkārtne ir kļuvusi par Latvijas sabiedrībai pazīstamu un iemīļotu kultūrvietu.
Informāciju un vizuālo materiālu sagatavoja Ziemassvētku kauju muzeja sabiedrības izglītības projektu vadītājs Gatis Ozoliņš.
Voldemārs Birznieks sniedz interviju pie 1995. gada janvārī atklātā piemiņas akmens 560 Ziemassvētku kaujās kritušajiem krievu armijas karavīriem
Piemiņas zīmes "Krusts" uzstādīšana 2. latviešu strēlnieku brigādes pārrāvuma vietā Tīreļpurvā
Piemiņas zīmes "Krusts" uzstādīšana 2. latviešu strēlnieku brigādes pārrāvuma vietā Tīreļpurvā
