Ģenerālis Jānis Buivids (1864–1937)
Ģenerālis Jānis Buivids. 1920. gadi
Jānis Buivids dzimis 1864. gada 8. septembrī Kauņas guberņas Alkišķu pagastā. Karavīra gaitas J. Buivids sāka 1885. gadā, iestājoties 114. Novotorskas kājnieku pulkā. 1887. gadā iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza 1889. gadā ar podpraporščika dienesta pakāpi. Pēc skolas pabeigšanas J. Buividu pārvietoja uz 2. Kauņas cietokšņa kājnieku bataljonu. 1891. gadā J. Buivids saņēma podporučika dienesta pakāpi, bet pēc 4 gadiem (1895. gadā) – poručika dienesta pakāpi. 1896. gada augustā J. Buividu nokomandēja uz Nikolaja Ģenerālštāba akadēmiju, kuru viņš pabeidza 1899. gadā ar I. šķiru.
Kara akadēmisko kursu klausītāji vēro ložmetējnieku darbību šaušanas mācību laikā. 1927. gads. Vidū – ģenerālis Jānis Buivids
1900. gadā J. Buivids saņēma štābkapteiņa dienesta pakāpi un iestājās Kijevas junkurskolā, kam sekoja dienests 166. Rovnas kājnieku pulkā kā bataljona komandierim. 1905. gadā J. Buividam piešķīra kapteiņa dienesta pakāpi, 1907. gadā – apakšpulkveža, bet 1911. gadā - pulkveža dienesta pakāpi. 1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam, J. Buividu iecēla par 13. rezerves bataljona komandieri, bet pēc diviem gadiem - 1916. gadā pārcēla uz 15. Sibīrijas strēlnieku divīziju par brigādes komandieri. 1917. gada jūnijā J. Buividam piešķīra ģenerāļmajora pakāpi.
Latvijas armijas virsnieki mācībās. 1920. gadu 2. puse. 1. no labās – ģenerālis Jānis Buivids
1917. gada oktobrī pēc lielinieku apvērsuma J. Buividu apcietināja un uz mēnesi ieslodzīja Pētera-Pāvila cietoksnī Pēterpilī. Pēc atbrīvošanas J. Buivids devās uz Ukrainu, kur iestājās Ukrainas hetmaņa dienestā, bet vēlāk cīnījās Deņikina karaspēka rindās.
Kara akadēmisko kursu klausītāji un ģenerālis Jānis Buivids (priekšgalā) pārgājiena laikā. 1926.-1928. gads
1920. gada maijā J. Buividu iecēla par Konstantīna karaskolas pasniedzēju Krimā, bet tā paša gada novembrī virsnieks jau bija spiests evakuēties uz Turciju, kur nodzīvoja divus gadus. 1922. gadā J. Buivids atgriezās Latvijā.
Augstāko militāro kursu pasniedzēji un klausītāji iepazīstas ar zenītartilērijas ieročiem Smagās artilērijas pulkā. 1927. gads. Vidū – ģenerālis Jānis Buivids
1923. gadā uz brīvā līguma pamata J. Buivids kļuva par grupas vadītāju Latvijas armijas Vecāko virsnieku kursos. 1924. gada februārī J. Buividu ieskaitīja aktīvajā dienestā ar ģenerāļa dienesta pakāpi un iecēla par Armijas komandiera štāba priekšnieku. 1925. gada J. Buivids uzņēmās Virsnieku akadēmisko kursu priekšnieka amata pienākumus, kurus pildīja līdz 1928. gadam, kad saistībā ar maksimālā vecuma sasniegšanu atvaļinājās no dienesta. Pēc atvaļināšanās sarakstījis vairākas grāmatas par militārajiem jautājumiem un pasaules militāro vēsturi.
Latvijas armijas Autotanku pulka parāde Esplanādē. 1920. gadi. 1. rindā 1. no kreisās – ģenerālis Jānis Buivids
Laikraksta “Latvijas Vēstnesis” Nr. 150 (21.09.2005.) rakstā par ģenerāli Jāni Buividu “Latviešu karavīrs ar ģenerāļa zīmotnēm”, kurš vēlējās pagarināt savu dienestu vēl par vienu gadu pēc maksimālā vecuma pārsniegšanas, sniegts virsnieka vērtējums: “Fiziski attīstīts labi, veselība laba un miera apstākļos pilnīgi spējīgs panest kara dienesta grūtības, bet jāšaubās, vai vecuma dēļ to spēs kara apstākļos. Garīgās spējas labas, bet vecums atsaucas uz atmiņu. Morāliskā ziņā nevainojams. Alkohola dzērienus nelieto. Ārpus dienesta nav nodarbošanās, kas varētu iespaidot tiešo pienākumu izpildīšanu. Sava amata dienesta pienākumus pārzin labi un arī godīgi tos izpilda. Raksturs nav pietiekoši stingrs, pat mīksts, saticīgs un disciplinēts. Pats strādā daudz, bet sava mīkstā rakstura dēļ nevar piespiest tāpat strādāt arī sev padotos. Attiecībā pret padotiem korekts, bezpartejisks un taisnīgs. Spējīgs vadīt savas daļas audzināšanu un apmācību. Ļoti labs, bet kā pārsniegušu maksimālo vecumu, tad atvaļināms no aktīvā kara dienesta.” Atestācijas vērtējumu 1927. gada 25. novembrī parakstīja ģenerālis Mārtiņš Peniķis.
Kara akadēmisko kursu klausītāji, pasniedzēji un ģenerālis Jānis Buivids (1. rinda 3. no kreisās). 1928. gads
Miris 1937. gada 2. aprīlī. Apbedīts Rīgā, Garnizona kapos.
Savas militārās karjeras laikā J. Buivids saņēma vairākus apbalvojumus – Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Jura ordeni, 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 3. šķiras Sv. Annas ordeni.
Informāciju sagatavoja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturniece Inese Maļihova
