Vēsture nav tikai notikumu virknes atstāts - šī zinātne ir dzīvs dialogs starp pagātni, tagadni un arī nākotni, starp cilvēku atmiņām, vērtībām un identitāti. Ar savu divdesmit pirmo izdevumu Latvijas Kara muzeja gadagrāmata turpina šo sarunu, piedāvāt dažādu un daudzpusīgu skatījumu par atsevišķām politiskām, sociālām un militārām problēmām 20. gadsimta vēsturē.
Lielākais tematiskais uzsvars šajā numurā tiek likts uz laika posmu uzreiz pēc Pirmā pasaules kara, starpkaru posma Latvijas vēsturē. Šis periods ir īpaši nozīmīgs, jo tieši tajā norisinājās daudzas būtiskas pārmaiņas, kas veidoja Latvijas valsts pamatus un tās identitāti.
Šajā izdevumā pievērsta uzmanība arī muzeoloģijas jautājumiem, Latvijas Kara muzeja vēsturniece Daira Riekstiņai savā rakstā aplūkojot kā militārie muzeji mūsdienās manevrē starp vēsturi, politiku un ideoloģiju, saglabājot neitralitāti. Viņas darbs liek aizdomāties par to, cik sarežģīti un nepieciešami ir veidot muzeja vēstījumu, kas, vienlaikus saglabājot objektivitāti, spēj respektēt dažādus viedokļus un interpretācijas.
Savukārt, Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Klāvs Zariņš un Lēvenas Katoļu universitātes profesors Emanuēls Debruins savā kopdarbā pēta Vācijas militārās okupācijas un šīs impērijas dominances aspektus Baltijā no 1915. līdz 1918. gadam, aplūkojot kā tas izmainījis reģiona politisko, sociālo un militāro struktūru.
Latvijas Universitātes pētniece Ginta Ieva Bikše analizē Latvijā īstenoto ieroču tirdzniecību Spānijas pilsoņu kara laikā, atklājot Latvijas Kara ministrijas iesaisti ieroču pārdošanā, kas pārkāpa neiejaukšanās principus. Pētījums liek iedziļināties tā laika valsts politikā un starptautiskajos nolīgumos, kas ietekmēja Latvijas ārpolitiku un militāro darbību.
Latvijas Universitātes Ēriks Jēkabsons piedāvā skatījumu no iekšienes, analizējot latviešu virsnieka Pētera Bebriša liecību par Padomju Latvijas armijas un 15. armijas vadību 1919.–1920. gadā.
Latvijas Kara muzeja un Latvijas Universitātes pētnieks Gatis Ozoliņš, savukārt, aplūko Ziemassvētku kauju nozīmi Otrās atmodas kontekstā, atklājot šī notikuma lomu latviešu pretestībā un pārliecības veidošanā par Latvijas valsts izveidi un armijas spēju aizstāvēt neatkarību.
Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Taurēns savā darbā atklāj 1991. gada Baltijas tautu neatkarības atjaunošanas procesu, analizējot tautas balsojuma nozīmi un PSRS reakciju, kas galu galā noveda pie neatkarības atzīšanas.
Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis pētījumā par padomju okupācijas varas veidoto Latvijas PSR Ārkārtējās komisijas darbību uz Latvijas Kara muzeja krājumā esošo vizuālo liecību analīzes pamata pēta komisijas darbības metodes un darbības rezultātus, kam bija ievērojama loma padomju laika mītu konstruēšanā par Otro pasaules karu.
Visbeidzot, Kaspars Strods sniedz priekšstatu par Latvijas Kara muzeja krājumā esošajiem materiāliem, kas saistīti ar starpkaru posma sabiedrisko un administratīvo darbinieku Staņislavu Kursīšu. Šie dokumenti sniedz vērtīgu skatījumu uz Latvijas starpkaru drošības struktūru dzīvi un traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā.
Izdevums ir pieejams to var iegādāties Latvijas Kara muzejā, Smilšu ielā 20, Rīgā.
